Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē
Aldis Gobzems18.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču es vēlos uzrakstīt par gejiem (piedodiet, ka labskanībai lietošu šo saīsināto formu).
Edgars Rinkēvičs šodien raksta: “Šodien ir Starptautiskā diena pret homofobiju, transfobiju un bifobiju, arī mums nepieciešams veicināt iekļaujošas sabiedrības attīstību, veidot atbilstošu tiesisko regulējumu un izskaust neiecietību.”
Pirmkārt. Es uzskatu, ka kādu sabiedrības grupu (neatkarīgi no tā, par ko ir runa - krievi, geji, ebreji utt.) nicināt pēc piederības tai labākajā gadījumā ir totāls stulbums, sliktākajā ļaunums. Personīgi pazīstu virkni homoseksuālu cilvēku, ziniet, esmu joprojām dzīvs un ar savu vērtību sistēmu. Bet ne par to.
Otrkārt. Un galvenokārt. Es neuzskatu, ka homoseksuālas laulības ir prioritāte Latvijā. Es uzskatu, ka šis temats tiek izmantots tieši tāpat kā “krievi nāk”, savtīgām politiskām interesēm.
Mums ir valdības ministrs gejs, mums ir Saeimas Prezidija locekle lesbiete, mums ir kādas Saeimas komisijas vadītājs gejs. Tajā pat laikā mums Saeimas Prezidijā nav neviens četru bērnu tēvs vai mamma. Mums ir deputāti, starp kuriem ir geji. Mums vairāki top TV žurnālisti ir geji. Kāds Rīgas domes mēra kandidāts ir gejs. Mums virknē vadošos amatos valstī ir geji. Tajā pat laikā mums nav neviens vadošais TV diktors četru bērnu tēvs vai mamma. Šķiet, nesenās vēstures griezumā mums tikai viena sieviete ar četriem bērniem bijusi augstā valsts amatā.
Kāpēc es izmantoju šo salīdzinājumu? Es to izmantoju vienkārša iemesla dēļ. Četru bērnu mamma mūsu valstī ir diskriminētākā persona. Bērnu audzināšana nav viņas darba stāžā. Valsts atbalsts viņai ir smieklīgs. Un četru bērnu tēvs ir otrajā vietā. Diskriminētāko sarakstā. Un tās nav manas iedomas, to apliecina sausa statistika - Latvijā bērni negrib piedzimt, Latvija ir pasaulē straujāk depopulētā teritorija.
Un tāpēc šodienas apstākļos ir godīgi pateikt - prioritāte nevar būt viss. Prioritāte ir, un tai ir jābūt ģimenei ar bērniem. Jebkuram valsts lēmumam jābūt pakārtotam šim. Jebkuram. Ja mēs būsim straujāk demogrāfiski augošā un pārapdzīvotākā valsts pasaulē, varam prioritātes pārskatīt. Šobrīd ir jānosaka tikai šī, manis minētā.
Treškārt. Kopdzīves likums. Vai tas šobrīd vajadzīgs? Nē, nav. Ne juridiski, ne emocionāli. Paskaidrošu savu versiju. Laulības institūts ir atbildīgas un abpusējas gribas institūts. Tā notiek civiltiesībās - ir divu pušu griba. Ja Jums kāds saka, ka daudzi pāri nedzīvo oficiālā laulībā un viņiem ir jādod iespēja noslēgt partnerattiecību darījumu, tad šāds instruments jau ir. Un tās ir laulības. Otru analogu, tikai ar citu nosaukumu nosauktu, juridiski izveidot ir juridisks nonsenss. Mums ir jāiemācās atbildība. Un nav jābaidās no vērtībām, ko katrs pārstāvam. Un tā ir emocionālā atbildes daļa.
Ja esi vecis, uzņemies atbildību par savu ģimeni. Appreci savu sievieti un bērnu mammu. Gribi sakārtot mantiskās attiecības, noslēdz laulību vai noslēdz līgumu, uzdāvini bērniem savu mantu, uzraksti testamentu utt. To visu var izdarīt tagad, bez jebkādām izmaiņām. Mums jāizbeidz atbalstīt bezatbildību, vieglprātību un jābeidz ļauties politiski manipulatīviem saukļiem. Un jāsāk atbalstīt atbildību. Pret bērniem visupirms. Un jāievieš princips - katrs amatpersonas lēmums, kas skar bērna intereses, ir tāds, it kā šis bērns būtu lēmuma pieņēmēja miesīgs bērns.
Ceturtkārt. Geju laulības. Lasīt manu argumentu “otrkārt”. Bet juridiski vairākas daļas. Pirmā, vai gejam var būt bērni? Var. Bērns mantošanas tiesībās jau tagad tiek aizsargāts ar likumu. Visas tiesības, kas piemīt bērnam, aizsargā likums arī tad, ja viens no vecākiem vai abi ir geji. Bērns ir prioritāte. Partnerattiecību regulējums bērna tiesības uz mantu juridiski samazina, starp citu.
Vai geji var adoptēt bērnu? Var. Jo nav jāiziet tests caur, ļoti atvainojos, “guļamistabu”, kuram drīkst un kuram nedrīkst piešķirt adopcijas tiesības. Vērtējumā ir citi kritēriji. Vai geji var laulāties? Nevar, jo Satversme to neparedz, un ar zemāka ranga likumu atcelt Satversmē noteikto nevar.
Emocionāli - neviens neaizliedz gejiem dzīvot kopā, jo nevienam no mums nav nekādu tiesību kādam citam pārmest, kas notiek šī cita guļamistabā, tā ir katra individuāla un brīva izvēle. Normālā sabiedrībā neviens neaizliedz gejiem ieņemt amatus vai tik triviāli - atrasties uz ielas kopā. Un šajā ziņā Latvija ir ļoti toleranta sabiedrība. Ir izņēmumi, bet, atvainojos, atsevišķos rajonos pa muti var dabūt kā pārliecināts heteroseksuālis, tā gejs. Bet šis raksts nav par deklasētiem elementiem. Tādus var atrast jebkur.
Piektkārt. Vai jāgroza Satversme? Un šeit ir ļoti vienkārša atbilde. Referendums ir augstākā demokrātijas forma. Šveice ir labs piemērs. Lai tauta izlemj. Tas ir demokrātiski. No tautas nav jābaidās.
Sestkārt. Tiek izmantots arguments par medicīnas iestādēm. Emocionāls arguments. Nezinu nevienu ārstniecības iestādi, kur pie samaņas esošu pacientu nevarētu apmeklēt jebkurš apmeklētājs. Pie ieejas ārstniecības iestādē radu rakstus nenoskaidro. Jautājums ir tikai, ja cilvēks atrodas rīcībnespējīgā stāvoklī vai jau ir miris. Bet tas ir atsevišķa raksta jautājums par medicīnu kā tādu, tajā skaitā, tik sensitīviem tematiem kā orgānu donori vai specifiskām izvēlēm ārstniecības procesā. ‘
Taču ar šo emocionālo argumentu nevar pamatot laulību institūtu. Jo - laulību institūta juridiskā iespēja pati par sevi neatrisana piesaukto retorikas problēmu kopumā nekādā veidā. Kāpēc? Tāpēc, ka stāties juridiskās attiecībās ir divu personu gribas izteikums. Prakse šobrīd rāda, ka, pat esot laulību institūtam, cilvēki neraujas nodibināt juridiskas attiecības. Un nav nekāds pamats uzskatīt, ka tad, ja ieviesīs kādu juridisku instrumentu papildus, visi skries un to izmantos. Tam nav nekāds pamatojums vairāk kā tikai emocionāls. Un tas arī nerisina galveno pieteikto problēmu.
Nobeidzot. Man nav nekādu kompleksu attiecībā ne pret gejiem, ne krieviem, ne ebrejiem, ne santehniķiem vai baletdejotājiem. Bet es vēlos būt godīgs visos savos politiskajos uzskatos, ko daru. Neslēpjoties aiz vispārīgām frāzēm vai manipulējot ar fobijām, elektorāta ķeršanas nolūkos. Un mana godīgā atbilde ir - šobrīd prioritāte numur viens uz daudziem tuvākajiem gadiem ir jānosaka ģimenes ar bērniem. Tā ir diskriminētākā sabiedrības daļa. Un tas ir atbildības audzināšanas jautājums. ‘
Mums visiem jākļūst atbildīgākiem pret bērniem. Tas ir arī vērtību jautājums. Aizsargāt diskriminētākos vispirms. Un šeit es aicinu mūsu sabiedrības gejus nākt palīgā - jo vairāk Jūs ar savu ietekmi un kontaktiem, mediju un organizāciju atbalstu palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk Jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē. Ticiet man. Tā būs. Un tas ir godīgi.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
