Iesaki rakstu: 
Šonedēļ Latvijas valdība ieviesa jaunas izmaiņas to ierobežojumu sarakstā, kas būs spēkā, šķērsojot robežu pēc šā gada 24.decembra. Ņemot vērā, ka izmaiņas skar arī aviokompānijas airBaltic (AB) pasažierus, dažiem no viņiem no aviokompānijas tika nosūtīti e-pasti ar informāciju par jaunajām izmaiņām. Tā kā AB, protams, nav pienākumu godprātīgi paveikt pat elementāru e-pasta sūtīšanu klientiem, viņi pat šo elementāro e-pasta sūtīšanu paveica kā vienmēr.
22.decembrī AB pasažieri, kas lido uz Rīgu no tostarp Londonas, saņēma pirmo vēstuli no AB, kurā teikts, ka, sākot no 24.decembra, iekāpjot lidmašīnā, absolūti visiem pasažieriem ir jāuzrāda negatīvs Covid tests neatkarīgi no vakcinācijas statusa. Vēstulē arī teikts, ka pasažieriem ir tiesības izvēlēties, kāda veida testu viņi vēlas uzrādīt iekāpšanas laikā, – sertificētu PCR vai antigēna testu.
Uzreiz jāatzīmē pirmā kļūda šajā e-pastā. Neskatoties uz to, ka e-pastā ir teikts par negatīva testa nepieciešamība pilnīgi visiem pasažieriem, kas ierodas Latvijā, faktiski pēdējās izmaiņas skars pasažierus tikai no astoņām valstīm.
Talāk, runājot par sertificēto PCR testu, vēstulē minēts, ka tas jāveic līdz 72 stundām pirms iekāpšanas lidmašīnā. Tas, protams, ir sīkums, bet cilvēks, kurš saņēma šo e-pastu 22. decembrī, testu, kas būs 72 stundas jauns, nodrošināt pirms ierobežojumu stāšanās spēkā 24. decembrī lielākajā daļā gadījumu nevarēs tīri fiziski. Jā, protams, viņš varēs nodrošināt PCR testu, kas būs "jaunāks" par 72 stundām un kas viņam pilnīgi mierīgi ļaus iekāpt lidmašīnā. Bet pieminēt 72 stundas 48 stundas pirms jauno noteikumu spēkā stāšanās ir vismaz dīvaini.
Es jau vairākas reizes personīgi esmu redzējis, kā pasažieri netika ielaisti AB lidmašīnā, jo radās pārpratumi ar viņu testu derīgumu. Daudzi pasažieri, īpaši tie, kuri ir vecāki vai kuri ceļo reti, bieži domā, ka 72 stundu periods sāk darboties nevis no brīža, kad tiek nokārtots tests, bet gan no brīža, kad viņi saņem rezultātu, kas bieži notiek veselu dienu pēc paša testa nokārtošanas.
Rezultātā šie cilvēki lidostā nonāk ar nederīgu testu, sākas panika, paaugstināts tonis, draudi un asaras. Lai šo cilvēku dzīves pirms Ziemassvētkiem padarīt vēl nedaudz sarežģītu, AB nolēma viņiem nosūtīt e-pastu ar informāciju, kas viņus mulsinās vēl vairāk.
Otrais testa tips, kas minēts AB e-pastā, ir antigēnu tests, un, pieminot šī tipa testu, nav teikts ne vārda, ka tam janāk kopā ar sertifikātu. Par PCR testu ir skaidri rakstīts, ka tam ir jābūt sertificētam, bet par antigēna testu tas nav teikts.
Tas ir svarīgi, jo Lielbritānijā, no kurienes cita starpā lidos pasažieri, kuri saņēmuši šo e-pastu, ir antigēnu testi, kurus var iegādāties burtiski pat degvielas uzpildes stacijā. Antigēnu testi tiek pārdoti tūkstošiem tirdzniecības vietu visā valstī, un, lai tos iegādātos, ir vienkārši jāiziet līdz tuvākajai aptiekai vai angļu “Drogām”.
Dabiski, ka šī testi nav apstiprināti ar sertifikātu, jo to mērķis ir tikai informatīvs. Šo testu mērķis ir sniegt informāciju cilvēkam, kurš vienkārši nolēma veikt Covid testu klepus parādīšanās dēļ pašam vai klepus parādīšanās dēļ pretī sēdošam kolēģim. Tehniski degvielas uzpildes stacijā iegādātie antigēnu testi pilnībā atbilst tiem parametriem, par kuriem AB raksta savā e-pastā, jo par antigēnu testu sertifikātu tur nav ne vārda.
Tiesa, kā izrādījās sarunā ar AB operatoru, ar Lielbritānijas degvielas uzpildes stacijā iegādātu antigēna testu tikt AB lidmašīnā neizdosies, neskatoties uz to, ka AB e-pastā ir teikts pilnīgi pretējais. Izrādās, ka, lai iekāptu lidmašīnā, nepieciešams nevis vienkāršs antigēna tests, bet gan antigēna tests ar sertifikātu. Kādu iemeslu dēļ AB nolēma nedalīties ar šo kritisko informāciju ar saviem pasažieriem savā e-pastā, precizēts diemžel netiek.
Bet sliktās ziņas AB pasažieriem ar to nebeidzas, jo burtiski dažas stundas vēlāk, arī 22. decembrī, pēc pirmā fiasko AB sarīko otru, atkal ar e-pasta pasažieriem palīdzību. Īsāk sakot, otrajā e-pastā teikts, ka absolūti visiem pasažieriem neatkarīgi no vakcinācijas statusa, NEVAJAG nodrošīnāt negatīvu Covid testu. Otrajā vēstulē teikts, ka negatīvs tests nepieciešams tikai tiem pasažieriem, kuriem nav vakcinācijas. Savukārt vakcinēti pasažieri var lidot uz Latviju bez testa veikšanas.
Tehniski otrais e-pasts nav nepareizs, jo tas tika nosūtīts pirms jauno ierobežojumu stāšanās spēkā un adresēts tikai tiem pasažieriem, kuri lido uz Rīgu līdz 24.decembrim. Šiem pasažieriem īsti nav javeic tests. Bet faktiski AB pasažieri divu stundu laikā saņem divus e-pastus - vienā teikts, ka tests ir vajadzīgs visiem un vienmēr, bet otrs saka pretējo - ka tests visiem un vienmēr vajadzīgs nav.
Ja AB nestrādātu kolhoznieki, tad viņi nosūtītu nevis divus, bet vienu e-pastu, kurā sīki paskaidrotu, kādi ierobežojumi ir spēkā līdz 24.decembrim un kādi pēc tam, lai pasažieri uzreiz saprastu, kurš no ierobežojumu sarakstiem attiecas uz viņiem un kurš ne. Taču AB nolēma, ka divu nesaistītu e-pastu izsūtīšana ar noteikti kļudaino ka arī būtībā pretrunīgu informāciju bija ta daudz saprātīgāka ideja.
Būtu ļoti interesanti uzzināt, cik AB pasažieru šīs kolhoznieciskās nolaidības dēļ ieradīsies lidostā ar nepareizu testu vai bez testa, nepaspēs paveikt testu lidostā, nokavēs savu lidojumu un būs spiesti pavadīt nakti pirms Ziemassvētkiem Getvikas lidostas uzgaidāmajā telpā.
Protams, milzīgs cilvēcisks paldies jāsaka arī Pavļuta kungam par to, ka pasažierus no tai skaitā Lielbritānijas par nepieciešamību nodrošināt testu viņš painformēja divas dienas, pirms visa valsts gandrīz uz 100% tiks slēgta uz ilgām Ziemassvētku brīvdienām. Paziņot par jaunajiem ierobežojumiem vismaz nedēļu iepriekš un dot cilvēkiem iespēju laikus stāties rindā uz testiem bija, protams, pilnīgi neiespējams.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
