airBaltic pamatkapitāla palielināšana: konfidenciālais Prudentia atzinums
PIETIEK13.09.2011.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Aviokompānijas airBaltic vadītājs Bertolts Fliks augusta vidū nav runājis pilnu patiesību, publiski apgalvojot, ka 15. augustā uzņēmuma padome bez iebildumiem atbalstījusi viņa priekšlikumu par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu, - tā liek domāt padomes sēdes protokola kopija un konsultantu Prudentia atzinuma daļa, kas nonākusi Pietiek rīcībā. No šiem dokumentiem izriet, ka Prudentia piesaistītais zvērinātu advokātu birojs Glimstedt un partneri uzskatījis – airBaltic valdes iesniegtie pamatkapitāla palielināšanas noteikumi neatbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un ir pretrunā ar airBaltic akcionāru interesēm. Tiesa, vienlaikus konsultanti izteikuši arī viedokli, ka neapmaksāto akciju pārdošana, kas tagad asi tiek pārmesta Flikam, tomēr ir valdes kompetencē.
Kā zināms, augusta vidū jau šķita, ka airBaltic finanšu problēmas varētu tikt atrisinātas, Flikam paziņojot, ka uzņēmuma padome atbalstījusi viņa skatījumu uz kompānijas pamatkapitāla palielināšanu. Savukārt, kad dienu vēlāk uzņēmuma akcionāru sapulcē šis priekšlikums tomēr netika apstiprināts, Fliks sašutis paziņoja, ka lielākais akcionārs – valsts - nav bijis gatavs pieņemt lēmumu par lidsabiedrības pamatkapitāla palielināšanu un akcionāru pārstāvju rīcība bijusi destruktīva.
Nu izrādās, ka Fliks vēlamo pieņēmis par esošo, - viņa tik pozitīvi vērtētajā padomes sēdē 15. un 16. augustā jau bijis pieejams Prudentia un Glimstedt atzinums, no kura izrietējis, ka uzņēmuma valdes iesniegtie pamatkapitāla palielināšanas noteikumi vairāku iemeslu dēļ „neatbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un ir pretrunā ar airBaltic akcionāru, t.sk. nākotnes akcionāru, un obligacionāru tiesiskajām interesēm”.
Tiesa, jau tobrīd konsultanti izteikuši arī viedokli, ka neapmaksāto akciju pārdošana, kas tagad asi tiek pārmesta Flikam, tomēr „ir valdes kompetencē, un tā ir jārisina atsevišķa dokumenta veidā vai nu ar valdes lēmumu, vai valdes priekšlikumu akcionāru sapulcei, bet ne kā daļa no pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem”.
Līdz ar to padomes pilnais lēmums par aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanu bijis šāds:
„Padomes locekļi vienbalsīgi, (balsojums „par": Santa Glāzniece, Gints Kiršteins, Raitis Tukāns, Jean Charles Korsak, Ilmārs Razumovskis), nolemj:
1) pieņemt zināšanai sniegto informāciju par Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanas steidzamo nepieciešamību un lēmuma pieņemšanas atlikšanas iespējamajām sekām uz Sabiedrības maksātspēju;
2) rekomendēt visu ar Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu saistīto jautājumu steidzamu izskatīšanu Sabiedrības akcionāru sapulcē.
3) ieteikt palielināt Sabiedrības pamatkapitālu par 63.679.065 (sešdesmit trīs miljoni seši simti septiņdesmit deviņi tūkstoši sešdesmit pieci) latiem (izsludinātais pamatkapitāls), emitējot 63.679.065 (sešdesmit trīs miljoni seši simti septiņdesmit deviņi tūkstoši sešdesmit piecas) akcijas ar vienas akcijas nominālvērtību 1 (viens) lats,
bet ar Padomes locekļu Santas Glāznieces, Ginta Kiršteina un Raita Tukāna ierosinājumiem pieņemt zināšanai, ka ņemot vērā Padomei iesniegtos pārskatus, tai skaitā: Sabiedrības 2010. gada finanšu pārskats (bez auditoru atzinuma), Sabiedrības 2011. gada pirmā pusgada finanšu pārskats (neauditēts), auditorfirmas KPMG ziņojumu Independent Business Review and Business Plan Review (Neatkarīga saimnieciskās darbības revīzija un biznesa plāna revīzija) ierosinājums ir palielināt Sabiedrības pamatkapitālu par 60.000.000 (sešdesmit miljoni) latiem (izsludinātais pamatkapitāls), emitējot 60.000.000 (sešdesmit miljoni) akcijas ar vienas akcijas nominālvērtību 1 (viens) lats, kur palielinātais pamatkapitāls tiek apmaksāts naudā;
4) ieteikt apstiprināt Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanas noteikumus Sabiedrības valdes precizētajā redakcijā,
bet ar Padomes locekļu Santas Glāznieces, Gintā Kiršteina un Raita Tukāna ierosinājumiem pieņemt zināšanai, ka akcionāriem jāvērš uzmanību sekojošām problēmām, kas padomes locekļu Santas Glāznieces, Ginta Kiršteina un Raita Tukāna ieskatā varētu būt pretrunā normatīvajiem aktiem un lūdz pievienot izvilkumu no IBS Prudentia konsultantu atzinuma:
1. Pamatkapitāla palielināšanas noteikumos nevar risināt iepriekšējo emisiju akciju apmaksu;
2. Divu emisiju apvienošana nav paredzēta likumā;
3. Konvertējamo obligāciju emisijas noteikumus nevar izmainīt;
4. Akcionāru sapulci nevar piespiest palielināt pamatkapitālu;
5. Visi akcionāru līgumi būtu jāgroza un jāsaņem LVRTC piekrišana.”
Pietiek publisko tā rīcībā nonākušos dokumentus.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
