Aiz Pavļuta demisijas draudiem un "melnā PR" kampaņas viņa reformu apdalītie miljonāri

Iesaki rakstu:

Stundu ilgā sarunā ar Pietiek Pavļuts trešdien noliedza, ka meklētu kādus atkāpšanās ceļus un atteikšanās no reformām nebūs tā cena, kuru viņš maksās par demisijas draudu novēršanu.

Gan ekonomikas ministrs, gan RP priekšsēdētāja vietnieki Sandra Sondore-Kukule un Edgars Rinkēvičs Pietiek noliedza, ka versija par Pavļutu - mēru radusies, meklējot atkāpšanās ceļus, lai saīsinātu frontes līniju, ko nākas turēt reformas uzsākušajiem ministriem, jo demisijas draudi vērsti arī pret izglītības un pašvaldību ministriem Robertu Ķīli un Edmundu Sprūdžu.

"Es dzirdu baumas, bet neredzu leģitīmu apdraudējumu. Izņemot to, kas varbūt tiek runāts Vecrīgas kafejnīcās, šobrīd neviens oficiālā vai neformālā līmenī nav apšaubījis ekonomikas ministra darbu. Tiem, kuri gribēs leģitīmi pacelt jautājumu par Pavļuta demisiju, būs jāliek galdā argumenti, kas un kādu iemeslu dēļ patiesībā viņus neapmierina," saka Sondore-Kukule, ļaudama noprast, ka demisijas pieprasītāju pēdas var aizvest pie reformu skartajiem uzņēmējiem.

Valdības 28. augusta sēdē, kurā uzstāties pret Pavļuta virzīto lēmumu par atbalsta ierobežošanu koģenerācijas staciju biznesam bija ieradies tā dēvētās sešu neatkarīgo deputātu grupas pārstāvis Klāvs Olšteins, - iepriekš "sešinieks" koalīcijas sanāksmēs vairākas nedēļas bremzēja šo noteikumu nonākšanu valdībā. Ja iepriekš kādam varēja šķist, ka Olšteins izvairīsies tik klaji demonstrēt savu lobiju zaļās enerģijas biznesam, tādēļ diez vai liktu savu parakstu zem Pavļuta demisijas pieprasījuma, tad atklātā uzstāšanās koģenerācijas jautājumā šīs šaubas mazināja.

Uz tiešu Pietiek jautājumu, vai viņam padomā ir šādi plāni, Olšteins šonedēļ atbildi nesniedza. Toties viņa kolēģis deputātu grupā Gunārs Rusiņš, kurš bieži izceļas ar patstāvīgu redzējumu, Pietiek atzina, ka vienotas nostājas vai plānu Pavļuta demisijas pieprasīšanai nav. "Esam runājuši un nonākuši pie atziņas, ka Pavļuts ir diezgan spēcīgs ministrs. Tās visas reformas, ko viņš veic, mēģinot sakārtot sistēmu, var redzēt, ka tās nav personiskās intereses, kas viņu bīda," sprieda Rusiņš.

"Ja tas notiktu [demisijas pieprasījums] es to, protams, uzskatītu par politisku neveiksmi, - ka mēs neesam rīkojušies pietiekoši gudri, lai šīs reformas novestu līdz galam, bet atteikšanās no tā, ko daru, nav mana cena, lai šos demisijas draudus novērstu," saka Pavļuts. Kompromisu 28. augusta valdības sēdē, kad ekonomikas ministrs pēdējā brīdī piekrita par trim gadiem (līdz 2016. gadam plānotā 2013. gada vietā) pagarināt pārejas laiku līdz jaunie ierobežojumi attieksies uz jau uzceltajām koģenerācijas stacijām, Pavļuts sauc par "saprātīgu piekāpšanos", lai šī daļa no reformām netiktu nobremzēta pavisam.

Iegansts, kādēļ Valsts kancelejas juristi iebilda pret ierobežojumu tik ātru ieviešanu - draudi, ka ārvalstu investori, kuri investējuši koģenerācijas stacijās, Latviju iesūdzētu starptautiskajā arbitrāžas tiesā. Par to, ka aiz šī veto varētu stāvēt politisks uzdevums atrast juridisku iemeslu noteikumu nobremzēšanai, Pavļuts atsakās spekulēt. Par "pilsētas leģendām" viņš dēvē arī Pietiek rīcībā esošo informāciju, ka vēl pavasarī caur dažādiem vidutājiem saņēmis mājienus par iespējamu kukuli, ja tiktu apturētas reformas zaļās enerģijas lauciņā, un  summa no 150 000 latu uzkāpusi līdz 300 000, apstājoties pie miljona. Zinot, kādas miljonu intereses grozās uz valsts atbalsta mehānismu rēķina līdz šim balstītajā vēja parku, koģenerācijas staciju un biodegvielas ražošanas biznesā, šādu summu atvēlēšana "Pavļuta problēmas atrisināšanai" nešķiet nereālas.

Kādas intereses stāv aiz Pavļuta krēsla šūpošanas, vismaz daļēji atsedz arī tas, ka sabiedrisko attiecību kampaņā pret ekonomikas ministru iesaistīti tie paši sabiedrisko attiecību speciālisti, kas nesenā pagātnē vai vēl aizvien sniedz pakalpojumus ietekmīgiem uzņēmējiem, kuri būtu ieinteresēti Ekonomikas ministrijas politiskā kursa maiņā.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, "melnā PR" kampaņai pret Pavļutu atvēlēti neierobežoti līdzekļi. Kanāls, caur kuru medijos tiek pludinātas spekulācijas, piemēram, par Pavļuta darbību savas bijušās darbavietas Swedbank interesēs, ir sabiedrisko attiecību firma Baltijas komunikāciju centrs (BKC), starp kura klientiem ir vairāki ar tā dēvēto Repšes biedrību saistīti miljonāri, tostarp, kuru intereses skar Ekonomikas ministrijas realizētā politika.

Runa ir, piemēram, par mežizstrādes uzņēmuma Pata AB īpašnieku Uldi Mierkalnu, kurš iepriekšējā ekonomikas ministra Arta Kampara laikā ticis pie vērienīgiem EM pārraudzības uzņēmumu pasūtījumiem un tāpat ir iesaistīts zaļās enerģijas biznesā kā šķeldas piegādātājs. Mierkalna uzņēmumā par juristu jau būdams Ekonomikas ministrijas amatpersona strādājis arī Olšteins, kūrēdams arī ofšorkompāniju dibināšanu, par ko liecina Pietiek savulaik publiskotie politiķa un citu Pata AB cilvēku sarakste.

Tāpat jaunā politika, kas vērsta uz atteikšanos no iepriekšējā ministra Arta Kampara laikā Vienotībai politiski pietuvinātiem uzņēmējiem dāsni dalītajām valsts obligātā iepirkuma kvotām, kaitē vēja enerģijas biznesā iesaistītajam Olafam Berķim. Berķa grupējuma intereses tā dēvētajā ventspilnieku karā par kontroli pār a/s Ventbunkers arī pārstāv BKC. Vismaz pirms laika šīs firmas sabiedrisko attiecību speciālisti snieguši pakalpojumus arī Repšes biedrības dibinātājam, bioetanola ražotāja Jaunpagasts plus īpašniekam Donātam Vaitaitim, kurš uzskatāms par, iespējams, lielāko zaudētāju no Pavļuta politikas, kas vērsta uz atteikšanos no zaļās enerģijas ražotāju tiešas subsidēšanas.

BKC īpašnieks Gints Feders Pietiek noliedza, ka veidotu melno kampaņu pret Pavļutu un to apmaksātu kādi ar viņa politiku neapmierināti miljonāri. "Mēs neesam nekādu informāciju medijiem piespēlējuši. Mēs arī savus klientus neatklājam, bet, nē, neviens no mūsu esošajiem klientiem nav mūs tam noalgojis. Ne Mierkalns, ne Berķis nav mūsu klienti, un Vaitaitis nekad nav bijis mūsu klients," viņš apgalvoja. Sadarbība ar Mierkalna Pata AB esot izbeigta aptuveni pirms gada, savukārt abi pēdējie miljonāri nekad neesot bijuši BKC klientu lokā.

Par BKC "virtuvi" zinoši avoti sabiedrisko attiecību biznesā Pietiek norādījuši, ka Vaitaiša intereses firmas cilvēki pārstāvējuši, bet "pirms noteikta laika". Savukārt par Berķa interešu pārstāvību zināms, ka vēl ziemā BKC projektu direktors Mārcis Krastiņš vērsās pie Pietiek un citiem medijiem, sniedzot Berķa grupējuma redzējumu cīņu pār a/s Ventbunkers, tāpat organizēja miljonāra intervijas ziņu aģentūrām. BKC īpašnieks Feders apgalvo, ka, iespējams, viņa darbinieks to darījis privātā kārtā.

Seko mums