Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...
Pietiek lasītājs12.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lai uzzinātu par traģisko situāciju ar bojā gājušiem uz Latvijas ceļiem, nav jābūt pieejai ne CSDD, ne EK statistikai. Šī bēdīgā informācija diemžēl ir vispārzināms fakts. Tāpēc nav īsti skaidri uzņēmuma ALKO LV darbinieku motīvi, ar kādiem viņi apstiprināja alkohola veikala reklāmas kampaņu, izmantojot automašīnu, automašīnas vadītāju un automašīnas pasažieri.
Pašlaik kompānija ALKO LV iegulda lielus līdzekļus tiešsaistes reklāmā, filmēšanā iesaistot tādus atpazīstamus cilvēkus kā reperi Ģirtu Rozentālu (Ozols), bijušo latviešu sportistu Kasparu Kambalu, ka arī bokseri Kristapu Zuti.
Neskatoties uz to, ka akcija reklamē alkohola piegādi, kurai acīmredzami ir nepieciešams gan transporta līdzeklis, gan kurjers, man jāsaka, ka šī konkrētā fotoattēla grafiskie elementi nepavisam neatbilst klienta ierastajai idejai par preču piegādi.
Piemēram, ar automašīnu BMW X5 G05, kas maksā, sākot no 59 900 eiro, un kas tika izmantota reklāmas izveidošanai, preces parasti nepiegādā. Dārgie vakara tērpi, kurus valkā modeles, arī neizskatās pēc parastajiem piegādes kurjeru formas tērpiem. Un tas, kas piegādes kurjeriem ir pilnīgi netipiski, ir aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli.
Ja man tiktu lūgts interpretēt šī attēla īsto mārketinga vēstījumu, es teiktu, ka sieviete mēģina pavedināt vīrieti lietot alkoholu un pēc tam braukt reibumā. Vīrietis nedaudz šaubās, taču viņa varonīgais izskats, nedaudz sašaurinātās acis un tik tikko pamanāmais smaids liek domāt, ka sieviete ir sasniegusi savu mērķi...
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.