Aizdevēji skeptiski par budžeta mazāku konsolidāciju; ZZS var nākties piekāpties
B. Rulle14.02.2011.
Komentāri (6)
Iesaki rakstu: 
Koalīcija sarunās solījusi sagatavot priekšlikumus budžeta konsolidācijai, kas ietvertu arī sociālā budžeta izdevumu samazināšanu par 11 miljoniem latu, valdības partnere apvienība Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pirmdien tomēr izvēlējās atkārtoti paziņot, ka sociālajā budžetā neredz budžeta līdzekļu ietaupījumu. Tā vietā ZZS bija iesniegusi konsolidācijas priekšlikumus, starp kuriem lielāko budžeta ietaupījumu piedāvāja veikt uz ES fondu līdzfinansējuma rēķina. Tikmēr Pietiek zināms, ka starptautiskie aizdevēji – Starptautiskais Valūtas fonds un Eiropas Komisija - pagaidām nav gatavi piekāpties mazākam budžeta konsolidācijas apjomam, kas ļautu izvairīties no sociālā budžeta izdevumu apcirpšanas. Tas nozīmē, ka ZZS kā koalīcijas partnerei, visticamāk, nāksies piekrist sociālā budžeta izdevumu samazināšanai un reformu īstenošanai izglītības sistēmā.
Ar koalīciju saistīti avoti ZZS soli, pirmdien piedāvājot savus priekšlikumus, kas neietvēra ne tēriņu samazināšanu sociālajā budžetā, ne reformas izglītības sistēmā, Pietiek vērtēja kā laika novilcināšanu un „politisku spēlēšanu uz publiku”. Savukārt kuluāros izskan runas, ka Vienotības un ZZS koalīcijas stabilitāte, partneriem nespējot vienoties par budžeta konsolidāciju, kļūst trauslāka un ka ZZS jau nopietni sākusi lūkoties opozīcijā esošā Saskaņas centra virzienā.
ZZS priekšlikumi par budžeta naudas taupīšanu paredzēja ne vien valsts pārvaldes izdevumu apcirpšanu, prokuratūras darbinieku atalgojuma samazināšu un taupīšanu, atsakoties no angļu valodas mācīšanas jau no 1.klases, bet arī 27 miljonu latu ietaupījumu, apcērpot ES fondu apguvei šogad budžetā atvēlētos līdzekļus.
Uz lielāko daļu ZZS iesniegto konsolidācijas priekšlikumu koalīcijas partnere apvienība Vienotība raudzījusies kritiski, liecina vairāku ar koalīciju saistītu personu Pietiek sniegtā informācija. Noraidīts arī ZZS priekšlikums par ES fondu apguvei atvēlēto budžeta līdzekļu apcirpšanu.
Noprotams, ka asākie šķēpi joprojām tiek lauzti par budžeta izdevumu samazināšanu ZZS pārraudzībā esošajās labklājības un izglītības, īpaši - augstākās izglītības jomās.
Neoficiāli izskan, ka, neraugoties uz ZZS nostāju, tai, visticamāk, tomēr būšot jāsniedz priekšlikumi sociālā budžeta samazināšanai vai arī jāpiekrīt Finanšu ministrijas piedāvātājiem sociālā budžeta tēriņu samazināšanas risinājumiem (viens no tiem paredz taupīt uz bezdarbnieku pabalstu izmaksu rēķina, samazinot gan pabalsta izmaksas laiku, gan kopējo tam atvēlēto finansējumu). Tāpat ZZS būšot jāpiedāvā risinājumi augstākās izglītības reformai, kas paredzētu budžeta naudas ietaupījumu ne vien šogad, bet arī turpmākajos gados.
Pietiek arī zināms, ka starptautiskie aizdevēji pagaidām nav gatavi piekāpties mazākam budžeta konsolidācijas apjomam, atbalstot koalīcijas jau akceptētos priekšlikumus un ļaujot izvairīties no sociālā budžeta izdevumu apcirpšanas.
„Aizdevēji jau tā ļoti skeptiski raugās uz atsevišķiem konsolidācijas pasākumiem, kuri attiecas uz papildus budžeta ieņēmumiem no ēnu ekonomikas apkarošanas, un nodevas palielināšanu nebanku kredītiestādēm,” teica kāds avots koalīcijā, secinot, ka līdz ar to aizdevēju piekāpšanās tam, ka konsolidācijas apjoms varētu nesasniegt 50 miljonus latu, esot maz ticama.
Pietiek rakstīja, ka koalīcijā jau atbalstītie konsolidācijas risinājumi paredz degvielas akcīzes palielināšanu vidēji par diviem santīmiem, azartspēļu nodokļa celšanu, valsts pārvaldē nodarbināto skaita samazinājumu, kā arī štatu samazināšanu tādās budžeta finansētās institūcijās kā Valsts policijā, robežsardzē, ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, Ieslodzījumu vietu pārvaldē, Valsts ieņēmumu dienestā un Ārlietu ministrijā.
Par šā gada budžeta grozījumiem, nodrošinot 50 miljonu latu konsolidāciju, valdībai būtu jāvienojas martā, lai, vēlākais, aprīlī par tiem varētu balsot Saeima.
Seko mums 
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
