Aizdomas, ka ar „Delnas” lobiju Gaismas pils infrastruktūras būvdarbus uzticēs „Merkam”
PIETIEK25.11.2012.
Komentāri (10)
Iesaki rakstu: 
Viens no iemesliem, kādēļ Kultūras ministrija (KM) runā par papildu finansējuma nepieciešamību Gaismas pils būvniecībai, tiek saistīts ar vēlmi objekta infrastruktūras būvdarbus piešķirt būvkompānijai Merks, kura konkursā par projekta infrastruktūras būvdarbiem iesniegusi visdārgāko piedāvājumu. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā neoficiālā informācija, liela loma Merks interešu lobēšanā esot Gaismas pils projekta sabiedriskajiem uzraugiem – sabiedrībai par atklātību Delna.
Kā norāda atsevišķi avoti, Gaismas pils infrastruktūras būvdarbi aizkavējušies KM neizlēmības un Delnas „šantāžas” dēļ, jo KM šovasar kavējās ar konkursa izsludināšanu, bet pēc tam Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedza slēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju.
Jau uzreiz pēc IUB nelabvēlīgā lēmuma KM paziņoja, ka nākamo saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu iesniedzis Merks, kas piedāvā darbus paveikt par 10,1 miljonu latu, bet tik dārgu būvniecību valsts nevarot atļauties.
Tomēr, kā izriet no Pietiek rīcībā esošām ziņām, pēdējās dienās arvien aktīvāk tiekot bīdīta ideja par papildu naudas prasīšanu nākamā gada budžetā, kas vedina domāt par ieceri infrastruktūras būvdarbus tomēr uzticēt Merkam.
Taču šāda izšķiršanās ir pretrunā ar savulaik Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecības sākumā lemto, ka Merks savas reputācijas dēļ nevar piedalīties šajā projektā.
Jāatgādina, ka Merks 2007.gadā tika diskvalificēts no LNB potenciālo būvnieku saraksta dēļ korupcijas skandāla Igaunijā. Toreiz Merks konkursā par tiesībām būvēt Gaismas pili startēja kopā ar savu mātes kompāniju Igaunijas Merko Ehitus, kuras augsta amatpersona tika aizturēta aizdomās par kukuļdošanu lielā apmērā.
Tieši korupcijas ēna bija iemesls, kādēļ Merks un Merko Ehitus tika diskvalificēti no tālākas dalības LNB būvniecības konkursā. Tagad Igaunijā tiesa nolasījusi notiesājošo spriedumu Merko Ehitus amatpersonām, konstatējot, ka Merko Ehitus ir veicis koruptīvus likumpārkāpumus, un piespriežot 300 000 eiro lielu naudas sodu.
Šāds fakts ir klajā pretrunā ar pirms LNB būvniecības parakstīto KM un sabiedrības par atklātību Delna līgumu, kura galvenais mērķis ir novērst negodīgu rīcību ar publiskajiem naudas vai mantiskajiem resursiem, kā arī ar uzticēto valsts varu vai publisko uzticību.
Līgums nosaka - ja piegādātājs vai tā apakšuzņēmējs pirms vai pēc projekta līguma parakstīšanas ir izdarījis pārkāpumu, pārkāpjot Pretkorupcijas deklarācijas noteikumus vai jebkurā citā veidā, tādējādi darot apšaubāmu savu kā piegādātāja godīgumu, pasūtītājam ir tiesības nekavējoties vienpusēji atkāpties no līguma.
Pietiek rīcībā nonākusī informācija ļauj secināt, ka Delna, visiem iespējamajiem veidiem lobējot Merka piedāvājumu, iespējams, ir nonākusi asā interešu konfliktā. Proti, Delna, formulējot savu viedokli par sarunu procedūras iespējamību ar pašreizējiem ēkas būvniekiem, juridisko atzinumu lūgusi advokātu birojam Sorainen, kas nesen sniedza Delnai „bezmaksas juridiskās konsultācijas” fotoradaru lietā.
Delnu nav mulsinājis fakts, ka šis advokātu birojs ir sens Merka sadarbības partneris un jau 2008.gadā par spīti visām pretkorupcijas normām centās ielobēt būvfirmu Gaismas pils būvdarbu veikšanai.
Lai gan šoreiz Merks konkursā startē bez mātes kompānijas, tomēr notikumi Igaunijā liek apšaubīt būvfirmas atbilstību Delnas un KM līgumam, līdz ar to, pat ja KM izvēlētos slēgt līgumu ar Merks, to varētu tiesā apstrīdēt jebkura ieinteresētā puse, kas atkal pagarinātu LNB ēkas celtniecības laiku.
Jau tagad tiek apšaubīts, vai būvniekiem izdosies projektu paveikt līdz 2014.gada sākumam, kā tas paredzēts plānā, lai Gaismas pils būtu gatava, kad Rīgas būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.
Seko mums 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
