Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Apsardzes darbinieks vēlas vērst sabiedrības uzmanību uz iespējamu Ogres policijas darbinieku organizētu viltotu pierādījumu safabricēšanu, ko piesedz un atbalsta arī tiesu eksperts, prokurore un tiesnese. Pret viņu inkriminētā lietā Ogres tiesas tiesnese Z.Kusiņa nav ņēmusi vērā acīmredzamas liecinieku un tiesu medicīnas eksperta liecību pretrunas un, pēc viņa domām, palīdzējusi izkrāpt no valsts 3000 eiro kompensāciju.

Viss sācies, kad viņš strādājis Ogres naktsklubā par apsargu. Viņš no kluba izraidījis stipri iereibušu kompāniju, kas provocējuši konfliktus un kautiņus. Kad kompānija jau "izmesta" no naktskluba, klubā vēl palikusi kāda sieviete no šīs agresīvās kompānijas, kura enerģiski vērsusies pret apsargu un pat negaidīti iesitusi apsargam pa seju, uz ko apsargs instintīvi reaģējis ar pretsitienu, trāpot sievietei pa seju.

Izskaidrošanās un konflikts turpinājies jau lielākā kompānijā, un vairāki kluba apmeklētāji fiziski vērsušies pret apsargu, līdz viņš negaidīti saņēmis sitienu no aizmugures, uz ko reaģējis ar aizmugurisku sitienu un vēlreiz trāpījis minētajai sievietei pa seju.

Pēc tam apsargs izpūtis asaru gāzi un izsaucis policiju un ātro palīdzību. Sieviete, kurai viņš divas reizes iesitis, nogādāta slimnīcā, bet jau pēc sešām dienām no stacionāra izrakstīta bez operācijas un zilumiem uz sejas.

Taču pēc tam sieviete vērsusies policijā ar tiesu medicīnas ekspertīzi par lauztu žokli. Lai gan viņa pati tiesā liecināja, ka jau slimnīcā spējusi pati uzņemt ar muti barību, turklāt nav bijusi nepieciešama ne operācija, ne kādi īpaši stiprinājumi it kā lauztā žokļa fiksēšanai, tomēr tiesu medicīnas eksperta slēdziens bijis dzelžains - lauzts labās puses žoklis.

Tiesā vairāki liecinieki liecinājuši, ka sievietei pēc kautiņa un sitiena saņemšanas bijis zilums uz kreisā vaiga, tomēr tiesnese Z.Kusiņa ņēmusi vērā tikai tiesu medicīnas eksperta slēdzienu, pat neskatoties uz to, ka tiesas sēdē eksperts nesniedza atbildes uz apsūdzētā jautājumiem un sniegtās atbildes bija pretrunīgas.

Apsūdzētais uzskata, ka lietas safabricēšanu iniciējuši Ogres policisti V.Gžibovskis un O.Belousovs. “Tādēļ lūgums, palīdziet varbūt vēl daudziem citiem, kuri viņu dēļ cietuši,” saka apsūdzētais, kurš sakās esam pārliecināts, ka pastāv pietiekami daudz pierādījumu, kas apliecina, ka lieta nav tīra un ir apzināti radīta, lai no valsts izkrāptu 3000 eiro kompensāciju par nodarītajiem miesas bojājumiem.

Apsargs rakstījis vēstuli Augstākajai tiesai, kura viņa rakstīto pieņēmusi zināšanai, bet pēc būtības atbildi nav sniegusi. Augstākā tiesa norādījusi, ka viņam jāvēršas prokuratūrā, taču apsargs uzskata, ka prokuratūrā vērsties nav jēgas, jo prokuratūra, pēc viņa domām, ir pakļauta tiesai.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nav taisnība, ka valsts palīdz uzņēmējiem. Valsts viņus mēdz reketēt

FotoValsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Lasīt visu...

21

Korupcijas prakse perifērijā – Balvos

FotoKonkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Lasīt visu...

12

Kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā

FotoVēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Lasīt visu...

21

Levita kungs, mēs gribam 0,16% no iekšzemes kopprodukta, nevis valsts radio un TV sakārtošanu!

FotoPirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teoriju cienītājiem ir jāpajautā sev: bet kāda ilgtermiņa mērķa labā darbojos es?

FotoPirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
Lasīt visu...

18

“Demokrātijas akadēmija” vēlas demokrātiju, par kuru maksā visi citi!

Foto16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Lasīt visu...

21

Pārdomas saistībā ar veselības aprūpes budžetu 2023. gadā

FotoUzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Lasīt visu...

Lursoft