Aizdomas, ka tiesa un prokuratūra "Rīgas namu" un saistītajās lietās strādā Rīgas domes interesēs

Iesaki rakstu:

Rīgas namu naudas pazušanas lietā apsūdzētais Ivars Ciska ilgus gadus bija strādājis pie Apaleņa par kasieri valūtas maiņas un viesnīcu pakalpojumu kompānijā Viesis, viņam uzticēti ar uzņēmuma reorganizāciju saistītie pienākumi. Taču reorganizācijas brīdī viņš no seifa izņēmis skaidru naudu 847 tūkstošu latu (1,2 miljonu eiro) apmērā un nodevis tos savam uzņēmumam Zeus, lai gan reorganizācijas līgums to neparedzēja un faktiski varēja uzskatīt, ka viņš ir šo naudu nozadzis.

Tā kā labprātīgi Ciska naudu nav atdevis, Apaleņs iesniedzis prasību par parāda piedziņu, un tiesa nekavējoties nodrošinājusi Zeus naudas arestu, tādējādi tiesu izpildītāja kontā nonākuši vairāk nekā 400 tūkstoši latu (569 tūkstoši eiro). Apaleņs par zādzību ziņojis arī policijai. Sākotnēji gan tiesa, gan policija nepārprotami uzskatījušas, ka Apaleņs ir cietušais.

Taču pēc tam atklātībā nācis Rīgas namu skandāls saistībā ar to, ka Zeus kontos ar Ciskas gādību pazudusi Rīgas namu nauda 1,79 miljonu apmērā, un tiesas un policijas attieksme krasi mainījusies. „Pieļauju, ka tiesnešiem tika dots kāds signāls, lai to naudu, ko biju paguvis apķīlāt, varētu atdot Rīgas domei, jo citādi izskaidrot tiesas un prokuratūras lēmumus nevaru,” Pietiek sacīja Apaleņs.

Viņš arī norāda uz tiesnešu un prokuroru iespējamo saistību ar Rīgas namu skandāla dalībniekiem. Pirmajā instancē lietu izskatīja tiesnese Mairita Šķendere – Andra Šķēles uzticamības personas un oficiālo biznesu pārstāvja Edgara Šķendera dzīvesbiedre, kurai varētu būt saistība ar tā laika Rīgas namu amatpersonu Mareku Segliņu, pret kuru arī vērsa prasību par Rīgas namu pazudušo naudu. Savukārt ierosinātajā kriminālprocesā uzraugošā prokurore bija Jolanta Krauze – dzīvesbiedre advokātam Ivaram Krauzem, kurš arī iesaistīts Rīgas namu lietā kā advokāts.

Pirmās instances tiesa ar tiesnesi Šķenderi priekšgalā lēma, ka parāds piedzenams no Ivara Ciskas un viņa dēla, bet ne no Zeus, kur reāli nauda nonāca. Tiesas sprieduma motīvu daļā gan nepārprotami norādīts, ka Ciska naudu no SIA Viesis izņēma kā Zeus amatpersona un to apliecina kases izdevumu orderi, taču sprieduma daļā tiesa pasludina, ka prasību pret Zeus noraida.

Savukārt apelācijas tiesa nosprieda prasību noraidīt pilnībā, lai gan arī motīvu daļā nepārprotami atzīst, ka Ciska naudu izņēmis kā Zeus amatpersona un ka viņam nebija tiesību to darīt, jo reorganizācijas līgums, ar ko uz kases orderiem pamatota naudas izņemšana, neparedzēja naudas nodošanu Zeus.

Savukārt kriminālprocesu izbeidza, jo Ciska vienlaikus bija gan Zeus amatpersona, gan SIA Viesis kasieris, tādēļ izmeklētājs un prokurore uzskatīja, ka viņam bija tiesības gan izmaksāt naudu uz kases ordera pamata, gan ieskaitīt to savā firmā. Turklāt kriminālprocesa ietvaros tas tiek pamatots ar mutisku vienošanos, par kuru sniegtas pretrunīgas liecības, bet nav ņemts vērā nepārprotams reorganizācijas līgums, kurā skaidri un gaiši norādīts, kādas materiālās vērtības pāriet Zeus rīcībā, bet par naudas nodošanu nav minēts ne vārda.

„Ja nebūtu Rīgas namu skandāla, esmu pārliecināts, ka jau sen būtu pietiesājis savu naudu, bet, tā kā manis apķīlātie 400 tūkstoši ir vienīgais, ko reāli no šī nu jau bankrotējušā uzņēmuma var piedzīt, tad tiek darīts viss, lai šī nauda paliktu domei,” ir pārliecināts Apaleņs.

Tuvākajās dienās Pietiek turpinās noskaidrot citu šajā lietā iesaistīto personu versijas par notikušo.

Seko mums