Aizdomas par apzinātu vilcināšanos kriminālprocesā par Šķēles znota mātes rīkotās „Daugavpils dzirnavnieka” izsoles “noraušanu”
PIETIEK29.11.2017.
Komentāri (15)
Iesaki rakstu: 
Valmieras policijā ierosinātais kriminālprocess par iespējamu apzinātu rīcību maksātnespējīgās AS Daugavpils dzirnavnieks izsolē, lai izsolāmais uzņēmums par sākuma cenu nonāktu nodrošinātā kreditora īpašumā, joprojām ir izmeklēšanas stadijā. Tā kā izmeklēšana ilgst jau vairāk nekā pusgadu, radušās aizdomas par apzinātu procesa vilcināšanu, lai iestātos noilgums.
Par Daugavpils dzirnavnieka izsoles iespējamo negodīgumu trauksmi cēlis gan Valsts ieņēmumu dienests, gan viens no izsoles dalībniekiem - AS Latraps. Pēc VID iesnieguma Valmieras policijā tika ierosināts kriminālprocess. Tomēr jau vairāk nekā pusgadu vienīgais, ko par šo procesu ir gatava bilst policija, ir - process turpinoties, un izmeklēšanas interesēs komentāri netikšot sniegti. Arī izmeklētājs Jurģis Krīģers kategoriski atsakās bilst kaut vārdu par šo kriminālprocesu.
Darbības ap Daugavpils dzirnavnieka vērtīgākā īpašuma – graudu pirmapstrādes kompleksa – izsoli bija vairāk nekā dīvainas. Nodrošinātais kreditors šajā maksātnespējas procesā bija banka, kas uzņēmumam bija aizdevusi 1,2 miljonus eiro, tomēr kredītiestāde izvēlējās savas prasījuma tiesības pārdot bēdīgi slavenajai AS Tukuma Straume.
Izsole, kurā sākuma cena bija noteikta 1,9 miljonu eiro apmērā, izvērsās par farsu. Vairākkārt sevi pārsolot, uzvarēja firma Lat export holdings, taču ļoti augsto cenu - 5,5 miljonus eiro viņi nesamaksāja. Tāpēc iegādāties īpašumu bija tiesības otras augstākas cenas solītājam zivsaimniecībai Nagļi. Uzņēmuma pārstāvis Gints Lazdiņš solīja 5 miljonus eiro, taču arī šis pircējs īpašumu neiegādājās.
Lai gan Latraps bija gatavs maksāt 3 miljonus eiro, administratore izlēma, ka otru izsoli nerīkos, bet atdos īpašumu par sākuma cenu nodrošinātajam kreditoram.
Par izsoles iespējamo negodīgumu tiesā vērsās gan VID, kam Daugavpils dzirnavnieks palicis parādā 1,8 miljonus eiro, gan Latraps, tomēr tiesa lēma, ka maksātnespējas administratores Vijas Ritenbergas rīcībā nav saskatāmas personīgās ieinteresētības pazīmes. Maksātnespējas administrācija tiesai lūdza atcelt administratori, tomēr arī šī prasība tika noraidīta.
Turklāt ar šo tiesu notika arī dažādas dīvainības. Latgales apgabaltiesas kalendārā tiesvedības gaitā parādījies ieraksts, ka instances lēmums atcelts pilnībā un lieta izskatīta pēc būtības, bet jau nākamajā dienā ieraksts pazudis. Tiesa atzinusi, ka kļūdījusies un lietu vispār nevarēja skatīt.
Aizdomas saistībā ar šo lietu vēl vairāk pastiprina interesantais fakts, ka administratores Vijas Ritenbergas dēls ir Andra Šķēles znots Edgars Dupats, - kā zināms, pazīstamajam oligarham šādas lietas ir „specialitāte”. Taču ar pašu Ritenbergu sazināties nav izdevies.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.