Aizdomas par koruptīvu un bezjēdzīgu iepirkumu „covid slimnieku vajadzībām”
Pietiek lasītājs25.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No avotiem Ģenerālprokuratūrā zināms, ka partijas iesniegumā norādīts uz neparastiem un aizdomīgiem tēriņiem, piemēram 120 intensīvās terapijas gultu izveidei Covid-19 pacientu vajadzībām un ar Covid-19 izplatības ierobežošanu grūti sasaistāmam projektam - SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” tuneļa pārbūvei miljona eiro apmērā.
Ir arī norādīts uz citiem visnotaļ aizdomīgiem iepirkumiem no uzņēmumiem ar apšaubāmu reputāciju, piemēram: iepirktām planšetēm, kas it kā paredzētas COVID-19 pacientiem, lai nodrošinātu saziņu ar saviem tuviniekiem, par kopējo veiktā iepirkuma cenu vismaz 147 632,10 euro apmērā.
Planšetes iegādātas no diviem uzņēmumiem, no kuriem vienam ir 417 000 euro liels nodokļu parāds, bet otrs iepriekš nonācis likumsargu un VID redzes lokā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, esot bijis pat kriminālprocess un nodokļu audits.
Ir aizdomas, ka runa ir par diviem Latvijas uzņēmumiem: SIA “Fanza”, kuram tieši šobrīd ir nodokļu parāds šādā apmērā, un AS “Capital”, par kuru jau iepriekš klīdušas baumas, ka tam ir problēmas VID, kuras risināt kā aizbildnis bija uzņēmies partijas “Vienotība” valdes loceklis, “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas deputāts Kārlis Šadurskis. Esot pat pavadījis AS “Capital” amatpersonu I.Putniņu uz tikšanos ar tā brīža VID vadītāju.
Iespējams, ka tieši šī ciešā draudzība ir bijusi par iemeslu, kādēļ AS “Capital” veiksmīgi turpinājusi uzvarēt dažādos valsts iepirkumos, tajā skaitā piegādājot datorus paša VID vajadzībām, neskatoties uz visām likumsargu un VID aizdomām par fiktīviem darījumiem, kas jebkuram citam uzņēmumam šādos apstākļos būtu “neiespējamā misija”.
Zīmīgi, ka tajā pašā dienā, kad Šlesera partija nāca klajā ar paziņojumu, K.Šadurskis sniedza interviju, kurā akcentēja atbildību un norādīja uz to, ka risks esot attaisnojies, ka K. Kariņa valdība esot labākā iespējamā, ka neesot laiks eksperimentiem, ka tiekot risināti tie jautājumi, kuri sabiedrībai esot vajadzīgi – kā piemēru minot nākamā gada budžetu, par kuru jau ir izskanējuši pietiekami kritiski viedokļi attiecībā uz plānotajiem aizņēmumiem un to tērēšanu.
Jāatzīmē, ka likumsakarīgi sabiedrības uzticēšanās Ministru kabinetam ir sasniegusi savu zemāko līmeni, tomēr K.Šadurska ieskatā visā vainīga sabiedrības sašķeltība tikai un vienīgi attieksmē pret vakcināciju, kā arī, ka šie socioloģiskie dati nevarot pārvērsties Saeimas neuzticības balsojumā, jo viss esot kārtībā – valdībai esot 51 Saeimas deputāta balss. Pilnībā tiek ignorētas citas problēmas – cenu pieaugums energoresursiem, inflācija un tai sekojošā sociālā krīze.
Interesanti, ka K.Šadurskis, būdams matemātiķis, šīs balsis nekādi nesaista ar sabiedrības “temperatūru” – ka vēlētāji, kas ir devuši balsis šiem deputātiem, tiem vairs neuzticas, bet, gluži pretēji, norāda, ka šīs valdības “pūķim” ir četras galvas, bet opozīcija tikai “maļot savu maļamo”.
Par nožēlu visai sabiedrībai visas “pūķa galvas” tiešām skatās vienā virzienā, kas liecina, ka uz tiesiskumu vēl kādu laiku var necerēt.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
