Aizdomas par Siguldas incidenta aizturēšanas protokola sastādīšanu ar atpakaļejošu datumu
PIETIEK06.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par transportlīdzekļa īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jeb OCTA polises neesamību aizturētā autovadītāja, kura aizturēšanai tika izsists automašīnas logs, pilnvarotā persona vērsusies Valsts policijas Iekšējās drošības birojā ar lūgumu veikt pārbaudi un ierosināt kriminālprocesu pret Valsts policijas Siguldas iecirkņa amatpersonu, kas sevi nosaukusi par Jāni Ķuzi, par tīšu mantas bojāšanu. Tāpat pilnvarotā persona lūdz izskaidrot, kādēļ administratīvās lietas materiālos nav atradies aizturēšanas protokols, kas rada aizdomas, ka tas sastādīts un sarakstīts tikai pēc tam, kad viņa to pieprasījusi.
Pietiek jau ziņoja, ka Siguldā kāds autovadītājs piedzīvojis nopietnu incidentu ar policiju, kad neesošas OCTA polises dēļ viņa automašīnai tika izsists logs un viņš pats vardarbīgi izvilkts no mašīnas, saslēgts rokudzelžos un aizturēts. Sabiedrībā šis atgadījums tiek vērtēts dažādi, lielākajai daļai vērtētāju uzskatot, ka policija rīkojusies pilnīgi pareizi.
Taču, iespējams, policija tomēr rīkojusies prettiesiski. Pietiek kļuvis zināms, ka tad, kad aizturētā pilnvarotā persona pieprasīja policijai administratīvās lietas materiālus, izrādījies, ka lietā nav atrodams aizturēšanas protokols. To viņai izsniedza tikai pēc atkārtota lūguma. Turklāt tā aizpildīšanas veids rada aizdomas, ka patiesībā tas aizpildīts ar atpakaļejošu datumu – tikai tad, kad viņa to pieprasīja.
Pilnvarotā persona lūdz “izskaidrot administratīvā procesa aizturēšanas protokola saturu, jo faktiski tas aizpildīts daļēji pēc 2022.gada 27.oktobra.” Tas faktiski nozīmē, ka protokols aizpildīts tikai pēc tam, kad pilnvarotā persona to pieprasīja.
Tāpat viņa lūdz izskaidrot, kādēļ tajā nav norādīti aizturēšanas apstākļi, nav norādīts, kad un kur ir nogādāts Edgars V., kad viņš ir ticis atbrīvots. Tā lielāko daļu (pat vietu un laiku) ir aizpildījusi persona, kas it kā Edgaru V. ir atbrīvojusi, kas redzams pat bez rokraksta ekspertīzes veikšanas, apgalvo aizturētā pilnvarotā persona.
Pilnvarotā persona arī lūdz izskaidrot, kāds administratīvais pārkāpums bija jāpārtrauc, aizturot Edgaru V., izsitot viņa automašīnas logu, izvelkot viņu no mašīnas un uzliekot roku dzelžus?
Vienlaikus viņa lūdz informēt, kur tika turēts Edgars V. pēc viņa aizturēšanas un vai neidentificējamais Valsts policijas darbinieks Valērijs Ņikiforovs, kas ar savu roku ir ierakstījis, ka ir aizturējis Edgaru V., piedalījās Edgara V. aizturēšanā? Tāpat pilnvarotā persona lūdz informēt, kuras Valsts policijas (VP) amatpersonas piedalījās Edgara V. Aizturēšanā, konkrēti kura VP amatpersona izsita Edgara V. automašīnas priekšējo kreiso stiklu, izvilka Edgaru V. no auto un uzlika viņam roku dzelžus.
VP Iekšējās drošības birojam pilnvarotā persona lūdz veikt pārbaudi un uzsākt kriminālprocesu pret Valsts policijas Siguldas iecirkņa amatpersonu, kas sevi esot nosaukusi par Jāni Ķuzi, par tīšu mantas bojāšanu, kas izpaudās Edgaram V. piederošās automašīnas VOLVO XC60 priekšējā sānu stikla apzinātā izsišanā 16.oktobrī ap plkst.10.45, pēc tam, kad Edgars V. tika pie savas mājas vārtiem apturēts par transporta līdzekļa vadīšanu, neesot tā īpašnieka civiltiesiskajai apdrošināšanai, ar mērķi izvilkt no mašīnas Edgaru V. un uzlikt viņam roku dzelžus, kas redzams videoierakstā, ko veica Simona K.
Tikmēr policija Pietiek apgalvo, ka Edgars V. par auto vadīšanu bez OCTA polises pieķerts jau vairākkārt. “Pēc Valsts policijas rīcībā esošās informācijas, konkrētais autovadītājs ilgstoši piedalās ceļu satiksmē ar transportlīdzekli, attiecībā uz kuru nav veikta sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana jeb OCTA, tostarp vīrietis pēdējā pusgada laikā vairākkārt apturēts par minēto ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, katru reizi pretojoties Valsts policijas likumīgajām prasībām – gan slēpjot savu identitāti un neuzrādot personu apliecinošos dokumentus, gan atsakoties pārtraukt likumpārkāpumu,” skaidro Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Ilze Jurēvica.
Viņa arī norāda, ka konkrētajā gadījumā konstatēts atkārtots identisks autovadītāja veikts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums un “pēc vairākkārtējiem aicinājumiem vīrietim sadarboties ar policiju persona turpināja klaji ignorēt policijas likumīgās prasības, tādēļ likumsargiem nācās pielietot fizisku spēku, lai autovadītāju aizturētu”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
