Aizkraukles tiesnešu iespējamie disciplinārpārkāpumi Kristapa Mihailova tiesāšanā

Iesaki rakstu:

Policija Kristapam Mihailovam iepriekš bija sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu par atrašanos pie automašīnas stūres narkotiku reibumā. Pirmās instances tiesa vīrietim piemēroja administratīvo arestu, naudas sodu un tiesību atņemšanu. Tiesas lēmums tika pārsūdzēts Zemgales apgabaltiesā un lietas izskatīšana turpināsies 19.maijā.
Kristapa Mihailova aizstāvis – zvērināts advokāts Pēteris Kušners uzskata, ka minētā lieta būtu uzskatāma par parastu administratīvo pārkāpumu lietu, ja tajā nebūtu tik daudz nesaprotamu un aizdomīgu apstākļu, kas ļauj apšaubīt vai tā no paša sākuma nav safabricēta.
Pirmkārt, lietā ir identiski divu Aizkraukles ceļu policistu (Edgara Tipaiņa un Raivja Priedes) ziņojumi datorrakstā, kuri cilvēkam no malas liktu domāt, ka policisti ir kā divi "dvīņu brāļi", kas vienādi domā un ir ar vienādu rakstītprasmi. Viens no policistiem - Raivis Priede tiesas sēdē, atbildot uz tiesas jautājumu, kāpēc ziņojumi izskatās pēc "klonētiem", atbildēja, ka ziņojumu teksts ir gatavs, bet nianses katrs pieliek pats. Tā arī nesniedzot skaidru atbildi, kas minēto tekstu ir uzrakstījis.
Otrkārt, lietas materiālos sākotnēji nebija administratīvā aizturēšanas protokola, kas pēc diviem mēnešiem lietā uzradās. Taču tas nebija reģistrēts aizturēto personu žurnālā, tajā nebija aizturētās personas paraksta, ne arī norādīts atbrīvošanas laiks. Tas ļauj izteikt aizdomas, vai šāds protokols nav viltots - sagatavots vēlāk, turklāt nemaz nepastāvot aizturēšanai.

Treškārt, lietā nav videoieraksta, kurā būtu redzams, ka persona ir vadījusi transportlīdzekli. Turklāt policijas darbinieki savās liecībās pinas skaidrojumos, sakot, ka videosistēma nav darbojusies kā tai vajadzētu darboties, ka nezin kad un kā tā pati izslēdzas, taču ziņojumus par videosistēmas bojājumiem policijas darbinieki nav iesnieguši.
Ceturtkārt, pats administratīvo pārkāpumu protokols tika sastādīts pēc trīs mēnešiem, un to sastādīja Aizkraukles policists Oskars Rēķis, atrodoties interešu konflikta situācijā, jo pirms tam Kristaps Mihailovs bija informējis policiju par likumsarga provokatīvajām darbībām.
Taču pirmās instances tiesa ar tiesnesi Sarmīti Daukšti neņēma vērā, ka lietā nav neviena neapstrīdama pierādījuma, tomēr atzina personu par vainīgu, turklāt sprieduma motīvu daļā divas reizes minējusi tiesājamā šofera traģiski bojā gājušā brāļa vārdu, kas ļauj izteikt šaubas par administratīvo pārkāpumu lietas safabricēšanu.
"Būtiskākais, ka tiesnese Daukšte nav devusi personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, iespēju piedalīties tiesas sēdē, proti, nopratināt lieciniekus, iesniegt pierādījumus, piedalīties pierādījumu pārbaudē u.tml, jo nav nosūtījusi pavēsti uz personas deklarēto adresi, bet nolēmusi lietu izskatīt bez personas klātbūtnes, jo tiesnese uzskatīja, ka persona nav paziņojusi par neierašanās iemesliem, kā arī nav lūgusi lietu atlikt. Rodas pamatots jautājums - kā gan persona var paziņot par neierašanās iemesliem, kā arī lūgt lietas izskatīšanu atlikt, ja viņa nemaz nezin lietas izskatīšanas laiku?" retoriski
norādīja advokāts.
Tāpat tiesnese Daukšte neļāva personas aizstāvim paskaidrot, kādi ir personas neierašanās iemesli, kā arī vispār atteicās izskatīt aizstāvja iesniegto noraidījumu tiesnesei, kas bija pamatotas ar sarunām ārpus tiesas zāles starp Daukšti un policijas pārstāvi. Latvijas tiesu sistēmā ir nostiprinājusies atziņa, ka tiesneši, kas konsultējas ar lietas dalībnieku, tā pārstāvi ārpus tiesas bez citu lietas dalībnieku klātbūtnes, pārkāpj objektivitātes principu.
Par minēto tiesneses rīcību ir iesniegts iesniegums tieslietu ministram, lūdzot izvērtēt, vai tiesnese Daukšte nav saucama pie disciplinārās atbildības. Tieslietu ministrija šobrīd gaida, kāds būs Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu nama tiesnešu nolēmums. Ja tiesneses Daukštes nolēmums tiks atcelts, tad vērtēs vai nav ierosināma disciplinārlieta pret tiesnesi.

Dīvainākais ir tas, ka 2015.gada 22.aprīlī Zemgales apgabaltiesa Aizkrauklē noraidīja Kristapa Mihailova aizstāvja lūgumus par liecinieku uzaicināšanu uz tiesas sēdi, uzskatot, ka viņi ir tikuši nopratināti pirmajā instancē, tāpat tika noraidīti lūgumi informāciju par policijas darbinieku ziņojumu saņemšanu pieprasīšanu un dienesta automašīnas videosistēmas instrukcijas izprasīšanu no Valsts policijas, kā arī informācijas izprasīšanu no Ģenerālprokuratūras par iespējamā noziedzīgā nodarījuma esamību lietā iesaistītā policista rīcībā, proti, sniedzot apzināti nepatiesu informāciju.

Kristaps Mihailovs uzskata, ka minētais liecina par Zemgales apgabaltiesas neobjektivitāti, jo 2015.gada 22.aprīlī aizstāvis pieteica noraidījumu Zemgales apgabaltiesas tiesnešiem V.Donānam un E.Lenšam, pamatojot to ar minēto tiesnešu ikdienas kopīgo braukšanu ar tiesnesi Daukšti no dzīves vietas – Jēkabpilī uz darba vietu Aizkrauklē un atpakaļ laikā, kad minētajiem tiesnešiem jāpieņem nolēmums par Daukštes spriedumu, proti, tiek izskatīta apelācijas tiesvedībā administratīvo pārkāpumu lieta, kurā pirmās instances tiesas spriedumu pieņēmusi Daukšte, turklāt vērtējot, vai nav atceļams tiesneses Daukštes pieņemtais spriedums, kas tiesnesei Daukštei var būt pamats disciplināratbildībai. Šī situācija saprātīgam vērotājam no malas var radīt šaubas par tiesnešu objektivitāti, uz ko aizstāvis arī vērsa tiesas uzmanību. Tiesneši nepieņēma viņiem pieteiktos noraidījumus.

Mihailovs uzskata, ka iepriekšminētais liecina par Zemgales apgabaltiesas Aizkrauklē tiesnešu rīcību, pārkāpjot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.⁸ panta pirmās daļas trešo punktu, proti, tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākuma vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti, minētajā lietā pārkāpjot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 237.pantā nostiprinātos lietvedības uzdevumus administratīvo pārkāpumu lietā un konkrēti - savlaicīgi, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot katras lietas apstākļus, izlemt to stingra saskaņa ar likumu. Pastāvot šaubām par tiesas objektivitāti, nav iespējams garantēt ne vispusīgu, ne pilnīgu un objektīvu lietas apstākļu noskaidrošanu. Situācijā, kad tiesa nepievieno Mihailova iesniegtos rakstveida pierādījumus, uz kuriem ir atsauce viņa paskaidrojumos, nedod viņam iespēju nopratināt lieciniekus un neizprasa informāciju par apstākļiem, kas attiecas uz lietu, liecina par mutvārdu procesa „bezjēdzību” šajā lietā un Mihailova statisko lomu tajā, jo nevienu no Mihailova garantētajām tiesībām, ko pirmā instance viņam bija liegusi, apelācijas instances tiesa arī neļauj izmantot, turklāt situācijā, kad pirmās instances tiesas spriedums ir atceļams tieši tā iemesla dēļ, ka Mihailovam nebija paziņots par tiesas sēdes vietu un laiku pirmajā instancē.

Aizstāvis Kušners uzskata, ka ir pārkāptas Mihailova tiesības uz taisnīgu tiesu, liedzot viņam gan pirmajā, gan apelācijas instancē izmantot savas tiesības uz liecinieku nopratināšanu, kā arī pierādījumu izprasīšanu un iesniegšanu, kas ļautu objektīvi noskaidrot lietas apstākļus, protams, ja vien pārējām lietā iesaistītajām personām ir vēlme to noskaidrot.

Seko mums