Aizsardzības ministrijas preses sekretāre dienesta sarakstē smej par NBS komandieri un premjeri
PIETIEK13.11.2014.
Komentāri (215)
Iesaki rakstu: 
"Kā sapratu, [Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds] Graube bija plānojis scenāriju un neviens viņam neatļāvās iebilst, bet spļaudījās visi, godīgi... Man priekšā stāvēja premjere. 45 minūtes, nabags, ta uz vienas kājas, ta uz otras kājas.. :D" - šādi dienesta sarakstē par NBS komandiera plānošanas spējām saistībā ar gada lielāko militāro mācību Namejs 2014 paraugdemonstrējumiem izteikusies Aizsardzības ministrijas preses nodaļas vadītāja Dace Ankipāne.
Pietiek rīcībā ir nonākusi daļa dienesta sarakstes, ko veikusi Ankipāne un kāds NBS speciālo uzdevumu vienības karavīrs, kura vārdu Pietiek, nevēloties ietekmēt viņa militāro karjeru, nenosauks.
Šajā sarakstē Aizsardzības ministrijas darbiniece atklāj savas patiesās domas par virkni norišu un notikumu aizsardzības sistēmā, un īpaši sulīgi ir viņas secinājumi par militāro mācību Namejs 2014 organizēšanu:
"Klau, nu, zini, vājāku šovu es nebiju redzējusi. Endrjū stāvēja man blakām vispār teica - Fuck this! :D bet nu 50 minūtes tālumā kaut kas notiek, īsti nevar redzēt kas. nav nekāda trokšņa, nav nekādas kulminācijas, nu vārdsakot -NEKĀ nav :D
Ok, ok, saprotu, ka kaujas situācijā notiek, iespējams, līdzīgi un ir gari un malējie neko īsti nevar saprast. Bet nu kamooon. ja tiek taisīta viesu diena, kur ir kaut kādi paraugdemonstrējumi, nu 30 minūtes var uztaisīt riktīgu pasākumu...
Kā sapratu. Graube bija plānojis scenāriju un neviens viņam neatļāvās iebilst, bet spļaudījās visi, godīgi... Man priekšā stāvēja premjere. 45 minūtes, nabags, ta uz vienas kājas, ta uz otras kājas.. :D."
Ankipānes viedoklim nedaudz ironiski šajā dienesta sarakstē ir piekritis arī karavīrs, kurš pašlaik ir virsnieka - speciālista postenī:
"Graube, sanāk, nav nokārtojis diplomdarbu. Droši vien bija plānota artilērijas sagatavošanas uguns, kurai sekoja aviācijas trieciens pa zemes mērķiem, kuriem sekoja helikopteru desants, kuram savukārt sekoja kājnieku rindas bruņutehnikas aizsegā un ar bieziem dūmu baltajiem mākoņiem tīti kājnieki manevrēja pa poligonu, lai izšķirošajā kaujā iznīcinātu pretinieka avangarda vienības.
Tas viss rezultējas ar kājnieku atkāpšanos Rīgas virzienā, kur garas tanku un bruņutehnikas kolonnas atkāpjas uz nākamo aizsardzības līniju un tam visam fonā mediķi šuj kopā kara laukā izkaisītos iekšējos orgānus un izmisīgi cenšas tos sabāzt pirmajam pagadījušajamies pacientam, kuram patiesībā vajadzēja kājas amputāciju.
Un tad nāk atkal artilēristi ar krāšņu salūtu pārsteidz tuvojošos pretinieku nesagatavotu un tādejādi ar smagiem zaudējumiem esam sagaidījuši Rīgas sargu ierašanos, kas desanta izskatā Normandijas desanta gadadienas atskaņās izsēžas no liela bāzes kuģa rīgas jūras līcī un steigā ieņem aizsardzības pozīciju pie Berģiem.
Nē? Tā nebija? Vellos, jocīgi..."
Abiem sarakstes biedriem ir bijusi virkne sulīgu secinājumu arī par citām norisēm aizsardzības sistēmā.
Ankipāne Pietiek šonedēļ apgalvoja, ka tā esot "privāta sarakste, kurā es izteicu vienīgi savu subjektīvo viedokli kā privātpersona un šajā gadījumā noteikti to nepaudu publiski kā AM amatpersona".
Taču uz jautājumu, vai šo "privāto saraksti" Ankipāne veikusi, izmantojot savu privāto elektroniskā pasta adresi, Aizsardzības ministrijas pārstāve vairs nevēlējās atbildēt. Patiesībā šai sarakstei izmantots dienesta elektroniskais pasts.
Tāpat Ankipāne neatbildēja ne uz vienu no šiem Pietiek uzdotajiem jautājumiem:
"1) ar kādu mērķi un kam Jūs izteicāt šos vērtējumus?
2) kādā statusā Jūs izteicāt šos vērtējumus?
3) vai par šiem saviem secinājumiem esat informējusi ministrijas vadību?
4) vai Jūsu skatījumā šādu vērtējumu un secinājumu izteikšana ir savietojama ar Jūsu ieņemamo amatu?"
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
