Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nacionālo bruņoto spēku bāzē Kadagā aizturēta jau kārtējā militārpersona smagā alkohola reibumā, un jau atkal Arta Pabrika vadītā Aizsardzības ministrija saistībā ar šo faktu klusē.

Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, 8. septembrī pusdesmitos vakarā Kadagā karaspēka daļas teritorijā aizturēts Sauszemes spēku karavīrs, kuram izelpā konstatētas 2,62 promiles alkohola.

Šis nav pirmais gadījums, kad pēdējā laikā tiek aizturēta militārpersona smagā vai pat agonālā alkohola reibumā, taču ne aizsardzības ministrs A. Pabriks, ne ministrijas Preses nodaļa nevēlējās atbildēt uz jautājumu – kāda tieši ir bijusi karavīra vadības un Nacionālo bruņoto spēku vadības rīcība saistībā ar šo atgadījumu. Tā vietā Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa paziņoja, ka tā izskatīšot vienīgi „atbilstoši likuma prasībām noformētu iesniegumu”.

Tiesa, jau kopš septembra sākuma, kad atklātībā bija nonākušas ziņas par gadījumu, kad Liepājā kāda militārpersona tika aizturēta agonālā reibuma pakāpē, Aizsardzības ministrija izskata informācijas pieprasījumu par to, cik reizes šā gada laikā tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvji ir aizturējuši NBS kareivjus un amatpersonas alkohola reibumā un sastādījuši attiecīgus protokolus.

Pagaidām A. Pabrika vadītā ministrija ir oficiāli paziņojusi tikai to, ka šādas informācijas apstrādei tai esot nepieciešams papildu laiks un ar likumā noteiktajām divām nedēļām nepietiekot.

Augusta beigās ministrija uz jautājumu par šādu statistiku atbildēja - informāciju par karavīriem žūpām tā esot klasificējusi. Neoficiāli zināms, ka šī statistika ir ļoti satraucoša un rāda strauju šādu gadījumu skaita pieaugumu.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...