Aizturēti vēl vairāki muitnieki, šonedēļ kopā jau vismaz desmit, bet VID vadība klusē
Pietiek lasītājs04.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šonedēļ Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) darbinieki aizdomās par korupciju ir aizturējuši vēl vairākus muitas darbiniekus. Tādējādi kopējais aizturēto muitnieku skaits šīs nedēļas laikā ir sasniedzis vismaz desmit.
Tikmēr VID vadība turpina klusēt par kārtējiem koruptīvās darbībās pieķertiem darbiniekiem. Jācer, ka tomēr atradīsies kādi mediju pārstāvji, kuri neļaus šo informāciju slēpt. Vienlaikus gaidīsim arī VID Muitas pārvaldes vadītāja Raimonda Zukula un viņa vietnieces Sandras Kārkliņas-Ādmines atbildības vērtējumu.
Kā zināms, līdzšinējā VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme uzskatīja, ka muitā izmaiņas nav nepieciešamas. Varbūt kārtējās daudzskaitlīgās muitnieku aizturēšanas beidzot liks kaut ko mainīt I.Jaunzemes uzraudzītajā par korupcijas perēkli izveidotajā iestādē.
Šonedēļ Pietiek jau informēja, ka VID turpina ieturēt nu jau atstādinātās vadītājas Ievas Jaunzemes un viņas padomnieka komunikācijas jautājumos Andreja Vaivara iedibināto tradīciju pēc iespējas ilgāk slēpt ziņas par korupcijā pieķertiem darbiniekiem.
Jāatceras, ka tieši muitā neveikto reformu dēļ finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atstādināja I.Jaunzemi no amata. Viņa arī pēc 27 Terehovas muitnieku aizturēšanas uzskatīja, ka muita tās vadītāja Raimonda Zukula un viņa vietnieces Sandras Kārkliņas-Ādmines vadībā strādā lieliski.
Šobrīd, kad korupcijā pieķerti kārtējie muitas darbinieki, daudz kas atkarīgs no VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītājas Indras Kārkliņas - turpināt uzskatīt, ka korupcija muitā ir kaut kas neizbēgams, vai pieņemt stingrus mērus.
Pagaidām fakts, ka I.Kārkliņa ieklausās vairākkārtīgi iepriekšējai VID vadītājai I.Jaunzemei muļķīgus padomus devušajā A.Vaivarā, liek apšaubīt VID vēlmi kaut ko mainīt.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
