Aktualizētajā lielāko dividenžu saņēmēju sarakstā - arī Mierkalns un Belēvičs jaunākais
PIETIEK20.08.2013.
Komentāri (7)
Iesaki rakstu: 
Žurnāla Kapitāls aktualizētajā - uz 19. augusta datiem balstītajā - Latvijas lielāko dividenžu saņēmēju sarakstā parādījušies arī tajā iepriekš nebijuši uzņēmēji: kā izrādās, ar tā saukto "Repšes biedrību" cieši saistītais meža nozares uzņēmējs Uldis Mierkalns (attēlā) pērn dividendēs no sava uzņēmuma izņēmis pusmiljonu latu, bet bijušā Rīgas mēra amata kandidāta Gunta Belēviča dēls Artūrs - gandrīz 460 tūkstošus latu.
Pagājušā gada Latvijas lielāko pelnītāju TOP 100 pirmajam divdesmitniekam saskaņā ar Lursoft jaunākajiem datiem uz 19. augustu pievienojušies divi loģistikas nozares uzņēmēji - SIA Kreiss īpašnieki Andrejs Kuzņecovs un Sergejs Zaļizko, kā arī būvniecības nozares pārstāvis Armands Garkāns (SIA Arčers), kas aiz sevis atstājis pat labi zināmo būvnieku Gunti Rāvi.
Lielāko zaudētāju TOP 100 pirmajā trijniekā pārliecinoši ielauzies AS Liepājas metalurgs lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins, pirmajā zaudētāju desmitniekā ir arī viņa kompanjons Iļja Segals, bet divdesmitnieku papildinājuši vēl daži mazākzināmi uzņēmēji.
Savukārt lielāko dividenžu TOP 100 pirmajā divdesmitniekā no jauna līdzās Belēvičam un Mierkalnam parādījušies arī tādi uzņēmēji kā Rietumu bankas lielākais vietējais akcionārs Leonīds Esterkins un Aleksandrs Aņikins no uzņēmuma Kompānija Avotiņi.
Pilnā apmērā visi trīs jaunie TOP 100 lasāmi žurnāla septembra numurā, savukārt to visu aktualizētie pirmie divdesmitnieki izskatās šādi:
Kapitāla pelnītāju TOP 100: 20 lielākie pelnītāji pagājušajā gadā
1. Arnis Riekstiņš, SIA Mikrotīkls - Ls 8 070 140
2. Oļegs Fiļs, AS ABLV bank – Ls 7 203 970
3. Argods Lūsiņš, SIA Alco – Ls 6 758 502
4. Leonīds Esterkins, AS Rietumu banka – Ls 6 721 000
5. Ernests Bernis, AS ABLV bank – Ls 6 278 420
6. Jons Paškausks, AS Agrolats Holding – Ls 5 584 283
7. Josifs Apts, AS Repharm – Ls 5 482 868
8. Uldis Asars, SIA AKZ – Ls 3 980 235
9. Arkādijs Suharenko, AS Rietumu banka – Ls 3 520 000
10.-11. Andrejs Kuzņecovs, SIA Kreiss - Ls 3 512 627
10.-11. Sergejs Zaļizko, SIA Kreiss - Ls 3 512 627
12. Armands Strods, SIA Finanšu restrukturizācijas risinājumi – Ls 3 227 795
13. Andris Paškausks, AS Agrolats Holding – Ls 3 117 227
14. Valērijs Maligins, AS Olainfarm – Ls 3 022 309
15. Armands Garkāns, SIA Arčers - Ls 2 776 095
16. Guntis Rāvis, SIA Skonto būve – Ls 2 749 252
17. Vitālijs Čmihovs, SIA Gaujas koks – Ls 2 427 775
18. Sergejs Govorovs, SIA Liepaja Bulk Terminal LTD – Ls 2 014 106
19. Mihails Gaņevs, SIA Strek – Ls 2 002 728
20. Rems Kargins, SIA Adlera – Ls 1 954 889
Kapitāla zaudētāju TOP 100: 20 lielākie zaudētāji pagājušajā gadā
1. Edgars Golts, SIA MIG holdings – Ls 7 108 207
2. Sergejs Zaharjins, AS Liepājas metalurgs - Ls 5 446 320
3. Ivo Luka-Indāns, SIA ZK5 – Ls 5 242 148
4. Eduards Pogorelovs, SIA Chemi Baltic, SIA Cobis – Ls 4 336 856
5. Jeļena Baziļova, AS Ostas investīcijas – Ls 3 858 314
6. Sanita Iminaviča, AS Modelmax, SIA Biznesa Avots - Ls 3 574 434
7. Andris Griģis, SIA B.V.L. – Ls 2 772 591
8. Vivita Geiba, SIA Rīgas darījumu aģentūra – Ls 2 380 149
9. Iļja Segals, AS Liepājas metalurgs - Ls 2 295 514
10. Dmitrijs Pilatovs, SIA dp group – Ls 2 221 141
11. Voldemārs Freivalds, SIA Levil Leader – Ls 2 110 572
12. Igors Sakovičs, SIA Enzi – Ls 2 074 557
13. Sergejs Silantjevs, SIA OPT – Ls 2 019 038
14.-15. Aleksandrs Millers, AS Juglas manufaktūra – Ls 1 947 532
14.-15. Aleksandrs Vainšteins, AS Juglas manufaktūra – Ls 1 947 532
16. Sanita Dudare, SIA Anhelika - Ls 1859817
17. Jānis Sirmais, SIA Ūdensmeistars - Ls 1777701
18. Anna Mežinska, SIA Mūsu māja – Ls 1 747 452
19. Aleksejs Sakovičs, SIA Biznesa investīciju grupa – Ls 1 726 014
20. Dimitrijs Vandišs, SIA AL Metals – Ls 1 689 010
Kapitāla dividenžu TOP 100: 20 lielāko dividenžu saņēmēji pagājušajā gadā
1. Riekstiņš Arnis, SIA Mikrotīkls - Ls 10 640 000
2. Vadims Telica, AS Sentor Farm aptiekas - Ls 2 681 205
3. Juris Galvanovskis, SIA Mežrozīte - Ls 2 636 599
4. Andris Līcis, SIA Mežrozīte - Ls 1 550 940
5. Anatolijs Krasjukovs, SIA Alpha Osta - Ls 1 516 417
6. Marks Moskvins, SIA Transact Pro - Ls 1 138 334
7. Aivars Ļaksa, SIA Mežrozīte - Ls 982 262
8. Leonīds Esterkins, Rietumu banka - Ls 894 240
9. Vadims Muhins, SIA Homeland - Ls 784 532
10. Andris Lovnieks, SIA RIX - Ls 669 667
11. Aleksandrs Aņikins, SIA Kompānija Avotiņi - Ls 629 455
12. Ēriks Kreitūzis, Limbažu rajona Pāles pagasta ZS Ūdri - Ls 628 000
13. Mihails Gaņevs, SIA Strek - Ls 604 965
14. Jeļena Pankeviča, SIA Dautkom TV, SIA DauTKom T - Ls 517 509
15. Uldis Mierkalns, SIA Pata AB - Ls 500 000
16. Arturs Līcis, SIA Ekonomikas un kultūras augstskola - Ls 486 134
17. Artūrs Belēvičs, SIA Saules aptieka, SIA Baltacon - Ls 459 777
18. Valters Bruss, Dobeles rajona Tērvetes pagasta ZS Strazdi - Ls 450 000
19.-20. Jurijs Homutovs, SIA Imetals - Ls 447 619
19.-20. Vladimirs Carkovs, SIA Imetals - Ls 447 619
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
