Aktualizētās situācijas sakarā nav veikts dalījums, ņemot vērā rezidentu vai nerezidentu uzņēmumus
Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments30.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Finanšu ministrija ir iepazinusies ar elektronisko vēstuli, kurā tiek lūgts sniegt komentāru - kā vērtējams fakts, ka Lursoft dati rāda – no 50 pēc apgrozījuma lielākajiem uzņēmumiem Latvijā 29 pieder nerezidentiem, un no 50 mīlētākajiem patēriņa produktu zīmoliem 31 savai produkcijai lieto uzņēmumi, kuri pieder nerezidentiem, saistībā ar valdības un Finanšu ministrijas aktualizētajām rūpēm nerezidentu biznesa sakarā.
Finanšu ministrija norāda, ka, ņemot vērā to, ka Latvijas finanšu sektora paaugstinātā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska ekspozīcija rada draudus valsts reputācijai un Latvijas finanšu sektora stabilai ilgtermiņa attīstībai, ir izstrādāti un apstiprināti steidzamības kārtā īstenojami pasākumi uz risku balstītas uzraudzības pasākumu pilnveidošanai un augsta riska biznesa modeļu straujākai pārskatīšanai – Finanšu sektora attīstības padomes 2018.gada 21.martā apstiprinātais pasākumu plāns “Par papildu pasākumiem finanšu sektora noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas atbilstības līmeņa nodrošināšanai”.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jānorāda tas, ka aktualizētās situācijas sakarā nav veikts dalījums, ņemot vērā rezidentu vai nerezidentu uzņēmumus, bet gan vērtēti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riski atbilstoši noteiktajiem risku paaugstinošajiem faktoriem, kas noteikti Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk - likuma) 11.1 panta trešajā daļā. Likums par pienākumu uzliek likuma subjektiem apzināties atbilstoši savam darbības veidam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku un atbilstoši veidot kontroles sistēmu. Veidojot iekšējās kontroles sistēmu un veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu, ir jāņem vērā minimālie risku ietekmējošie faktori:
1) klienta risks, kas piemīt klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, klienta vai klienta patiesā labuma guvēja saimnieciskajai vai personiskajai darbībai;
2) valsts un ģeogrāfiskais risks, proti, risks, ka klients vai klienta patiesais labuma guvējs ir saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij piemītošu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku;
3) klienta izmantoto pakalpojumu un produktu risks, proti, risks, ka klients var attiecīgo pakalpojumu vai produktu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai terorisma finansēšanai.
2018.gada 26.aprīlī Saeimā tika atbalstīti jaunie likuma grozījumi, kur paredzēts aizliegums kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un attiecībā uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām sadarboties ar čaulas veidojumiem jeb čaulas kompānijām, kuras atbilst noteiktām pazīmēm:
a) nav juridiskās personas saistības ar faktisku saimniecisko darbību, un juridiskās personas darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību un likuma subjekta rīcībā nav dokumentāras informācijas, kas pierāda pretējo;
b) valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, normatīvie akti neparedz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecīgās valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatus, par savu darbību.
Likuma grozījumu tiesiskais regulējums neierobežo Latvijas Republikā reģistrētu juridisko personu iespējas sadarboties ar finanšu iestādēm, jo saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem Latvijas Republikā reģistrētām juridiskām personām ir pienākums sagatavot un iesniegt attiecīgajām valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatu par savu darbību, tādējādi uz Latvijas Republikā reģistrētām juridiskām personām pēc būtības nevar tikt attiecināta, kā arī grozījumi neparedz aizliegumu nedz dibināt, nedz slēgt darījumus, nedz darboties šādiem veidojumiem, kas nav reģistrēti Latvijas Republikā, bet tikai regulē viņu piekļuvi Latvijas finanšu sektoram, proti, valsts, kurā viņi nav reģistrēti, finanšu sektoram, kā arī neliedz fiziskai vai juridiskai personai no Latvijas veikt pārskaitījumus uz kādā citā valstī reģistrētu čaulas veidojumu, kas ir citā valstī reģistrētas bankas klients, ja vien nav citu šķēršļu šāda pārskaitījuma veikšanai.
Seko mums 
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.