Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā, ka Pietiek ir publikācija “Laipni lūgti Alūksnē (bet ne visi)” bez pašvaldības viedokļa, vēlos lūgt, lai pievienojat arī Alūksnes novada pašvaldības skaidrojumu par zīmju izvietošanu.
Alūksnes novada pašvaldība vairākus pilsētas stāvlaukumus ir aprīkojusi ar zīmi, kas treileriem šajos laukumos liedz stāvēt nakts stundās no pulksten 23.00 līdz 7.00. Šāds lēmums pieņemts, lai tūristus, kuri ierodas Alūksnē ar treileriem, novirzītu uz tiem tūrisma uzņēmumiem, kuru pakalpojumu klāstā ir treileru vietu piedāvājums.
Alūksnes novada pašvaldība vēlas, lai tūristi, kas apciemo Alūksni, šeit saņemtu kvalitatīvu pakalpojumu un pēc pilsētas apmeklējuma mājup dotos apmierināti. Tūrisma uzņēmumos, kas piedāvā aprīkotas treileru vietas, šis pakalpojums ir kvalitatīvs.
Turpretī nakšņošana stāvlaukumos tūristiem nenodrošina pat primāri nepieciešamākās atkritumu utilizācijas un higiēnas vajadzības. Turklāt aizvadītajā vasarā pašvaldība vairākkārt saņēma pilsētas iedzīvotāju telefonzvanus par atkritumiem, ko treileros ceļojošie tūristi atstājuši stāvlaukumos.
Minētās zīmes, ņemot vērā piemērus gan Latvijā, gan ārzemēs, pašlaik izvietotas četros pilsētas stāvlaukumos – Baznīcas ielā pie Tūrisma informācijas centra, Brūža ielā pie Alūksnes Kultūras centra, Ojāra Vācieša ielā pie “Altiņa” un stāvlaukumā pie strūklaku parka. Plānots, ka nākotnē šāda zīme varētu tikt uzstādīta arī pie dažiem citiem stāvlaukumiem.
Šobrīd Alūksnē treileru vietas piedāvā trīs tūrisma uzņēmumi - atpūtas komplekss "Jaunsētas", kempings "Ezermalas –
Informācija par to, kur tūristiem ar saviem treileriem ir iespējams nakšņot, pieejama visos pēdējos gados izdotajos informatīvajos materiālos, stendos pie tūrisma centra un dzelzceļa stacijas, arī tūrisma informācijas centrā, kā arī interneta mājaslapā www.visitaluksne.lv.
Red. piez. Uz lūgumu pievienot atsauci uz konkrētajiem normatīvajiem aktiem, uz kuru pamata pašvaldība ir izlikusi šīs aizlieguma zīmes, pašvaldības skaidrojums ir: „Šīs nav papildzīmes, kas noteiktas ceļu satiksmes noteikumos, bet vienkārši informatīvas zīmes, un pašvaldība tās ir izvietojusi pati savā teritorijā - pie stāvlaukumiem. Līdzīgas informatīvas zīmes, piemēram, aizliedz bērt atkritumus vai izvest suņus pastaigā vietās, kur šādas zīmes izvietotas.”
* Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
Seko mums 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
