Alūksnes dome apmaksājusi 11 000 eiro izklaides braucienu uzņēmējiem un pašvaldības darbiniekiem
PIETIEK08.02.2015.
Komentāri (90)
Iesaki rakstu: 
Alūknes novada pašvaldība atvēlējusi 11 tūkstošus eiro, lai piecpadsmit uzņēmēji un pieci domes darbinieki varētu doties uz Minheni Vācijā, kur notika starptautiska būvniecības izstāde BAU 2015. Lai gan dome uzsver, ka tas esot bijis pašvaldības atbalsts novada uzņēmējiem, alūksniešiem ir aizdomas, ka patiesībā tas bijis izklaides brauciens ar iepirkšanos, jo lielākajai daļa brauciena dalībnieku ir domes priekšsēdētāja vietnieka Dzintara Adlera draugi, turklāt viņu uzņēmējdarbība nav saistīta ar būvniecību.
Uzņēmēju došanās līdzi valsts un pašvaldību organizētās ārvalstu vizītēs ir ierasta prakse, taču komersanti, kas pavada valsts prezidentu vai premjeru vizītēs, savus ceļa izdevumus apmaksā paši, jo šādos braucienos saskata lielākas iespējas veidot kontaktus ar potenciāliem un esošiem ārvalstu partneriem jau valstiskā līmenī. Savukārt Alūksnes dome šādu braucienu uzņēmējiem uzdāvinājusi, lai gan uzsver, ka tā esot nevis dāvana, bet gan atbalsts vietējiem uzņēmējiem.
Vietējā laikrakstā Alūknes novada mērs Arturs Dukulis (attēlā) taisnojies, ka tā ir pašvaldības pateicība uzņēmējiem un atbalsta izrādīšana, jo materiāli pateikties pašvaldība nevarot. Tomēr neviens normatīvais akts nenosaka, ka apmaksāta brauciena piešķiršana nebūtu uzskatāma par materiālu pateicību. Novada iedzīvotājiem ir aizdomas, ka izstāde ir tikai aizsegs šī brauciena patiesajiem mērķiem – iepirkties vērienīgajā un lētajā tirgū pie Minhenes.
Tikai tad, kad par šo braucienu sāka interesēties Pietiek, pašvaldība izdomāja, kādu atdevi sagaida no šo 11 tūkstošu nodokļu maksātāju naudas iztērēšanas.
„Pašvaldības administratīvās teritorijas tautsaimniecības attīstība tiešā veidā un lielā mērā ir atkarīga no uzņēmējiem un pašvaldības uzdevums ir ar tās iespējām atbalstīt vietējās uzņēmējdarbības vides attīstību. Organizējot šādu pieredzes braucienu novada uzņēmēju grupai, pašvaldības galvenais mērķis ir sniegt atbalstu un palīdzēt uzņēmējiem gūt jaunu pieredzi, zināšanas un kontaktus, kas veicinātu uzņēmējdarbības jomas attīstību novadā,” uz jautājumu, kādus rezultātus no šī brauciena sagaida novada dome, atbildēja pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka.
Pašvaldība sagaidot, ka tā varētu būt uzņēmumu modernizēšana, jaunu, mūsdienīgu tehnoloģiju izmantošana, jaunu uzņēmumu izveide vai jaunu pakalpojumu ieviešana esošos uzņēmumos u.c., kas tādejādi veicinātu nodarbinātības rādītāju uzlabošanos un novada tautsaimniecības attīstību kopumā
Izrādās. Alūksnes novada pašvaldības pārstāvji pērn esot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā interesējušies par iespējām iesaistīties projektos, ar kuru palīdzību novada uzņēmējiem būtu iespēja apmeklēt kādu profesionālu nozaru izstādi, lai gūtu jaunu pieredzi un paplašinātu redzesloku. „Diemžēl šādu iespēju aģentūra nevarēja piedāvāt, tādēļ pašvaldības dome piešķīra finansējumu no pašvaldības budžeta līdzekļiem,” skaidro domes pārstāve.
Pēc pašvaldības sniegtās informācijas, dalībai braucienā aicināti tie novada administratīvajā teritorijā darbību reģistrējušie uzņēmumi, kas 2014. gadā bijuši lielākie iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji. „Ja kāds no tiem atteicās no dalības braucienā, vietā tika aicināts cits. Konkrētā izstāde izvēlēta tādēļ, ka ar būvniecību uzņēmuma dzīves cikla laikā ir saistīts jebkurš uzņēmējs neatkarīgi no tā darbības jomas, kas veido jaunu uzņēmumu vai plāno esošā izaugsmi,” uzņēmēju atlasi pamato Aploka.
Domes apmaksātajā braucienā piedalījās četri ar mežsaimniecību saistīti uzņēmumi – Ozoli AZ, Alūksnes koks, JM Grupa, SGA plus, kā arī kravu pārvadātāji Jaunlaicenes industrija un Lastens. Tāpat domes pateicības braucienā devās mazumtirgotāja Valrito un iekārtu remonta pakalpojumu sniedzēja 4 plus pārstāvji.
Tikai trešā daļa no uzņēmēju delegācijas bija saistīti ar būvniecību un nāca no uzņēmumiem Alūksnes energoceltnieks, Valdis, Maritec, Sorma un Pamati. Tāpat domes pateicība tika SIA Gravas pārstāvim un saimnieciskā darba veicējam Zintim Rēdelim.
Savukārt no pašvaldības ceļojumā devās domes priekšsēdētāja vietnieks un tautsaimniecības komitejas vadītājs Dzintars Adlers, izpilddirektore Janīna Čugunova, Īpašumu nodaļas vadītājs Ingus Berkulis, Plānošanas un attīstības nodaļas projektu koordinatore Anda Lejasblusa un... arī pati sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka.
Par 6291 eiro bez PVN tika iegādātas aviobiļetes, ieejas biļetes izstādē un ceļojuma apdrošināšana, bet pārējā summa izlietota viesnīcai, kas ļāva katrai personai viesnīcas apmaksai atvēlēt 170 eiro.
Foto no vidzeme.lv
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.