Iesaki rakstu: 
2011.gada 17.oktobris, iepriekšējās Saeimas pirmā darba diena, negaidot izvērtās par nozīmīgu atskaites punktu jaunāko laiku Latgales vēsturē – deputāti Igaunis un Viļums nodeva deputāta svinīgo solījumu latgaliski.
Deputāti, ko ievēlēja Latgales latvieši, nodeva deputāta solījumu Latgales latviešu, latgaliešu literārajā rakstu valodā. Situācija pēc būtības sagaidāma un prognozējama, taču par negaidītu negatīvisma devu parūpējās parlamenta vadītāja Solvita Āboltiņa – viņa noraidīja solījumu latgaliski un lika deputātiem solīt vēlreiz latviešu literārajā valodā.
Latviešu literārā valoda un latgaliešu literārā rakstu valoda ir vienas latviešu valodas divas tradīcijas ar to atšķirību, ka latviešu literāro rakstu valodu aizsargā valsts, bet latgaliešu literāro rakstu valodu pēc 1934. gada apvērsuma un padomju režīma noteiktajiem aizliegumiem līdz mūsu dienām ir saglabājuši Latgales ļaudis, valstij ieņemot ļoti pasīvu lomu šajā procesā.
Valsts valodas likums 3. panta (4.) punktā definē latgaliešu valodu kā “latviešu valodas … paveidu”[1.], balstoties uz to, ir saprotams, ka latgaliešu valoda pēc būtības ir arī latviešu valoda [2.], tomēr ne visiem tas ir acīmredzams.
Izskatīsim analoģiju ar āboliem. Solvitai garšo Dzidrie āboli. Jurim patīk Antonovka. Gan Dzidrie, gan Antonovka ir ābolu paveidi, tie ir āboli pēc būtības. Un lūk – valsts rīko ābolu ballīti un palūdz Solvitai koordinēt pasākumu. Viss ir labi, kamēr ciemiņi nāk ar Dzidro ābolu groziem.
Omulīgais pasākums sit augstu vilni , bet te pēkšņi ienāk Juris, un Jurim rokās nav vis Dzidro ābolu, bet gan Antonovkas grozs. Bet Solvita nelaiž Juri ballītē, sakot, ka uz ballīti jānāk ar āboliem.
Solvita ir attāli dzirdējusi par Antonovku, bet viņas ome plātsmaizēs Antonovku nav izmantojusi, visi taču nāk ar Dzidrajiem un vispār – Antonovka izklausās pārāk slāviski, tāpēc tai nav vietas ballītē. Tas, ka Antonvka ir ābols un šī ir ābolu ballīte, Solvitai nav arguments.
Bieži ir dzirdēts jautājums – kāpēc tāds “cepiens”, liela muiža – neļāva latgaliski… Šeit ir jāatklāj nelatgaliešiem nesaskatāmais situācijas dziļais simbolisms un konteksts. Latgales sabiedrība, neskatoties uz valsts neviennozīmīgo attieksmi, kā lielu dārgumu glabā latgaliešu valodu. Ikdienas saskarsme Latgales latviešu vidū, valoda, kurā mēs runājam ar tuvajiem, Baznīcas valoda – tas viss notiek latgaliešu valodā.
Latgaliešu valoda ir mūsu latviešu valoda, latgaliešu individuālā un valstiskā latviskuma kodols. Mums ir svarīgi dzirdēt, ka šī valoda joprojām dzīvo. Ir svarīgi dzirdēt apliecinājumu – valodai joprojām ir pulss, ir cerība, ka viss sakārtosies, valodai un tautai būs nākotne.
Un tad šādā momentā Saeimas vadītāja Solvita Āboltiņa publiski pazemo Latgales deputātus, liedzot viņiem lietot latgaliešu valodu. Deputātam, kuru pārstāvēt sevi ir iebalsojuši tūkstošiem latgaliešu, kā skolaspuikam tiek likts atkārtot pantiņu vēlreiz un vēlreiz. Deputāts saņem publiskas rīkstes par to, ka ir uzdrīkstējies runāt latgaliski.
Kā šajā situācijā jutās latgalieši? Iedomājieties Dziesmu svētkus padomju laikā. Iedomājieties kopkori, kas gatavojas dziedāt “Saule, Pērkons, Daugava”, un pēkšņi – norāde no partijas komitejas, ka dziesmu gan var dziedāt, taču tā jādzied krieviski. Nu apmēram tā jutās latgalieši.
Tādā veidā, liedzot latgaliešu valodai tās likumiskās tiesības tikt izmantotai deputāta solījuma nodošanā, parlamenta vadītāja Solvita Āboltiņa ir veikusi darbības, ko varētu kvalificēt kā latgaliešu valodas rupju trivializāciju un valsts varas pretnostatījumu Latgales latviešiem.
Balstoties uz iepriekšminēto, ir saprotams, ka Solvita Āboltiņa visdrīzāk nevarētu sagaidīt vēlētāju simpātijas Latgalē, taču tas, ka Kurzemes vēlētāji politiķi ir svītrojuši tādā apjomā, lai nodrošinātu viņas neiekļūšanu nākamajā parlamenta sasaukumā, ir gana interesants pagrieziens.
Ieskatīsimies situācijā no latgaliešu skatupunkta. Solvitai Āboltiņai biļetenos ir 6540 plusi un 6289 svītrojumi, kas rezultējas 23 285 punktos. Intam Dālderim, kas, apsteidzot Āboltiņu, ir iekļuvis parlamentā, ir 23 648, tātad iekļūšanai parlamentā Āboltiņai pietrūka 364 balsis [3.].
2011.gada tautas skaitīšanas rezultāti norāda, ka Kurzemē dzīvo 3655 cilvēki, kas “ikdienā lieto latgaliešu valodu”, t.i. – latgalieši [4.]. Pieņemsim, ka no šīs kopas vēlēšanās piedalījās 58%, t.i. uz iecirkņiem atnāca 2135 vēlētāji. Pieņemsim, ka no šīs apakškopas par Vienotību (tāpat kā Kurzemē kopumā) nobalsoja 19,85% [5.], tātad vēlēšanu dienā Kurzemes vēlēšanu iecirkņos bija 424 latgalieši, kuriem vienā rokā bija Vienotības biļetens un otrā – pildspalva ar iespēju izsvītrot Solvitu Āboltiņu par viņas uzbrukumu latgaliešu valodai. 424 Vienotības latgaliešu vēlētāji Kurzemē un 364 balsis, kas Āboltiņai pietrūka iekļūšanai parlamentā. Vai spējat saskatīt situācijas potenciālu?
Noslēgumā – nemānīsim sevi ar domu, ka visas pasaules latgalieši sadevās rokās un organizēti demokrātiskā veidā atbrīvojās no Latgalei nelojāla politiķa. Politiķes arogance un visatļautība nacionālā līmenī ilgākā laika posmā un vairākas nejaušības izveidoja to kokteili, kas tik negaidītā veidā implodēja politiķes karjeru.
Taču ir diezgan liela statistiska varbūtība, ka tieši latgaliešu sabiedrība, svilpojot hokeja hallē, filmējot ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus, balsojot Kurzemes velēšanu apgabalā un citādi aktīvi pilsoniski iesaistoties, ir noģenerējusi politiķes nomaiņai nepieciešamo pēdējo pilienu vai, lietojot Ziemeļamerikā populāro metaforu, – salmiņu, kas pārlauza kamieļa muguru.
Labā ziņa Latgalei – ir zināms pamats apgalvot, ka latgaliešu interešu grupas ir ieguvušas svaru, kas ļauj ietekmēt politiskos procesus un personālijas Latgalei vēlamā virzienā. Attieksme pret latgaliešiem un latgaliešu valodu vairs nav tikai labā toņa un akadēmisku diskursu jautājums, negaidot tā ir kļuvusi par “būt vai nebūt” faktoru individuālu politisko karjeru griezumā.
Simboliskā cīņa starp aroganto Goliātu un Latgales Dāvidu, kas aizsākās ar svinīgo deputāta solījumu latgaliešu valodā 2011. gada oktobrī, ir noslēgusies ar Saeimas vēlēšanu rezultātu paziņošanu 2014. gada oktobrī. Latgales deputāts ir ticis atkārtoti ievēlēts un stāv, augsti paceltu galvu. Nu jau bijušajai parlamenta vadītājai mēs varam diplomātiski novēlēt veiksmes turpmākajos izaicinājumos. Vienlaikus – tūkstošiem latgaliešu gaida pirmo 12. Saeimas sēdi un jaunievēlēto Latgales deputātu zvērestu. Tauta grib dzeivōt.
[1.] http://likumi.lv/doc.php?id=14740
[2.] http://satori.lv/raksts/3877/Latvijas_speks_un_vaja_vieta
[3.] http://sv2014.cvk.lv/Part-5-Strukt-5.html
[5.] http://sv2014.cvk.lv/Result-5.html
Raksts pārpublicēts no www.skreine.org
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
