Iesaki rakstu: 
Pret Iekšlietu ministriju sākta administratīvā tiesvedība sakarā ar iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces nevēlēšanos atklāt personas, kas kā apbalvojumu saņēmušas personisko šaujamieroci.
Līdz šim atklātībā nonākušās ziņas liecina, ka pēdējos gados personisko šaujamieroci kā apbalvojumu saņēmuši tādi ļaudis kā Tautas partijas vecbiedrs Gundars Bērziņš, ekspremjers Ivars Godmanis, skandalozais drošībnieks Raimonds Lazdiņš, un vēl viens ekspremjers Aigars Kalvītis. Taču Mūrniece kategoriski atsakās atklāt visas personas, kurām pēdējos gados kā apbalvojums pasniegts personiskais šaujamierocis.
Sakarā ar Mūrnieces nevēlēšanos atklāt šīs ziņas pašlaik Administratīvajā rajona tiesā ir sākta administratīvā lietvedība, un ministre savos paskaidrojumos tiesai pauž uzskatu, ka visā esot vainojamas Fizisko personu datu aizsardzības likuma normas, kas neļaujot izpaust šos datus sabiedrībai.
Tikmēr, piemēram, Neatkarīgā policistu arodbiedrība publiski ir izteikusi bažas par to, ka tādu personu apbalvošana ar šaujamieročiem, kuru darbs nav saistīts ar dienestu valsts bruņotajās struktūrās, veicina nepamatotu ieroču izplatīšanu un rada iedzīvotājiem papildu apdraudējumu.
Piemēram, personisko šaujamieroci kā apbalvojumu ir saņēmis arī kādreizējais ministrs Vinets Veldre, kura līdzdalību kādā kautiņā Salacgrīvā pašlaik atkārtoti izmeklē policija.
Cik zināms, laika posmā no 1999. gada līdz 2009. gadam ar iekšlietu ministra rīkojumu šādus apbalvojumus saņēmušas 153 personas.
Seko mums 
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
