Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Apliecinot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nevarību, gadu pēc skandāla ap cirka biļešu dāļāšanu Jūrmalas iedzīvotājiem kūrortpilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis atkal meties izdalīt cirka biļetes komplektā ar personisku apsveikumu.

Pirms gada atklājās, ka vairāk nekā divi tūkstoši jūrmalnieku ģimeņu ar bērniem saņēmušas dāvanu - biļeti vienam bērnam un vienam pieaugušajam uz Ziemassvētku eglīti Rīgas cirkā, turklāt ielūgumiem bija pievienota kartīte ar personīgu apsveikumu no Trukšņa.

Truksnis pats toreiz skaidroja, ka pie viņa "ar iniciatīvu" vērsušies kāda uzņēmuma pārstāvji, kuri gribējuši svētkos "izdarīt labu cilvēkiem" un tāpēc izdomājuši, ka labākais biļešu izplatītājs varētu būt Jūrmalas mērs. Pašvaldībai tas neko neesot izmaksājis, savukārt Truksnis ieguldījis apmēram 1000 latu.

Tad noskaidrojās, ka labdari bijuši nevis no paša Rīgas cirka, bet gan SIA Artikul Entertainment, kas cita starpā organizē arī pasākumus Jūrmalas koncertzālē Dzintari, par kuras pārvaldīšanu un cenu politiku lemj Jūrmalas mērs.

Šā gada sākumā KNAB apgalvoja, ka nekavējoties un stingri izvērtēšos Trukšņa darbības atbilstību likuma prasībām, dāvinot iedzīvotājiem cirka biļetes, kas saņemtas no personas, kura veikusi darījumus ar Jūrmalas kapitālsabiedrībām.

Taču gada laikā nekāds KNAB ziņojums par pārbaudes rezultātiem tā arī nav publiskots, savukārt Truksnis, kā liecina Pietiek rīcībā esošās biļetes un ielūgumu, arī šogad aktīvi un netraucēti nodarbojas ar biļešu un personisko apsveikumu izplatīšanu jūrmalniekiem.

Sakarā ar svētkiem Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt nekādus skaidrojumus ne no Trukšņa, ne no KNAB.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...