Iesaki rakstu: 
Labas pārvaldības organizācija Impact 2040 ir izzinājusi ģimenes ārstu, pacientu, pensionāru un daudzbērnu ģimeņu organizāciju viedokli par aptieku pieejamību reģionos un citām problēmām saistībā ar pakalpojumu pieejamību.
Protams, valdības līmenī vieglāk ir pievērt acis uz mazskaitlīgo reģionu iedzīvotāju vajadzībām un koncentrēties uz problēmu risināšanu vietās, kur atrodas lielāks iedzīvotāju skaits. Elementāru pakalpojumu iznīkšana reģionos tomēr rada šo apvidu sociālekonomisko degradāciju.
Aptaujas gaitā respondenti, kas dzīvo lauku apvidos, norādījuši, ka vairākos reģionos tik tiešām ir akūtas problēmas ar pakalpojumu pieejamību. Latvijā ir vietas, kur aptiekas un bankomāts atrodas pat 20-30 km attālumā no dzīvesvietas. Piemēram, Zeltiņu pagastā tuvākais bankomāts un aptieka ir 20 kilometrus attālajā Gulbenē vai arī Alūksnē, bet Liepnas pagasta iedzīvotājiem līdz aptiekai un bankomātam jābrauc 35 kilometri uz Balviem, arī Ēdolē jau daudzus gadus nav aptiekas. Aptaujas gaitā arī secināts, ka daļa respondentu zāļu lietošanu atliek uz brīdi, kad izdosies aizbraukt uz aptieku.
Ne tikai zāles maksā naudu, bet arī benzīns kļuvis dārgāks, tāpēc reizēm laucinieki zāļu lietošanu atliek līdz nākamam braucienam uz pilsētu. Kā tas ietekmē cilvēku veselību, vislabāk zina tieši ģimenes ārsti.
Citreiz ar zāļu vai cita pirkuma piegādi palīdz kaimiņi, brīvprātīgie vai arī nākas piemaksāt paziņām par pirkuma atvešanu. No uzņēmējdarbības viedokļa var saprast, ka pakalpojuma sniedzējam atrasties mazapdzīvotā apvidū ir neefektīvi, tomēr valstiskā līmenī būtu jādomā, kā tādas pirmās nepieciešamības preces kā zāles nekļūtu par deficītu attāluma dēļ. Daļa respondentu rosinājuši ieviest autoaptiekas, tomēr izprotams, ka to rentabilitāte kādam būtu jāsedz – valsts vai pašvaldības līmenī.
Esmu pārsteigta, ka laucinieki vietām samierinājušies ar situāciju, ka aptiekas, bankomāta vai veikala viņu apkaimē nav un nebūs. Aptiekas mūsdienās ir privāts bizness, un aptieku tīkliem nākas subsidēt atsevišķu aptieku darbību laukos, kas ekonomiski nav izdevīgi un ietekmē to konkurētspēju. Tāpat ir saprotams, ka bankas, optimizējot savas izmaksas, noīsināja savu filiāļu un bankomātu skaitu reģionos. Protams, šie pakalpojumi tieši neietekmē dzīvības uzturēšanu. Taču zāļu un skaidras naudas pieejamība mūsdienu sabiedrībā ir pašsaprotamas cilvēktiesības, un valsts pārvaldes pienākums ir nodrošināt šo tiesību pieejamību ikvienam.
Organizācija Impact 2040 nupat mudinājusi valdības pārstāvjus atlikt MK noteikumu "Aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritēriji" projekta (2021-TA-1281) izskatīšanu un apstiprināšanu, lai nenāktos mazapdzīvotās Latvijas vietās palikt bez aptiekām. Jāatgādina, ka karš Ukrainā, bēgļu krīze un pandēmija ir smags izaicinājums Latvijas veselības aprūpes veidotājiem – īpaši tāpēc, ka jārēķinās ar citām sasāpējušām problēmām, kas ietekmē sabiedrības veselību, tomēr šajos apstākļos nedrīkst pieļaut paviršu normatīvo aktu izstrādi.
Pavisam aptaujāti 140 organizāciju pārstāvji visos Latvijas reģionos un Rīgā.
* Impact 2040 valdes locekle
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
