Iesaki rakstu: 
Drīz pēc vēlēšanām lielas pārmaiņas varētu skart divas ar oligarhu ietekmi saistītas redakcijas – Dienu un Neatkarīgo Rīta Avīzi Latvijai, zina stāstīt informēti avoti. Abas izdevniecības esot plānots reorganizēt, optimizējot izmaksas un atdalot žurnālu izdošanu. Rezultātā „no baltas lapas” tikšot izveidots jauns dienas laikraksts. Par jaunās izdevniecības vadītāju tikšot iecelts ekspolitiķis Andrejs Panteļējevs, kurš jau trešo mēnesi ievingrina roku medijos, publicēdamies kā laikraksta Diena komentētājs.
Kādreiz bijis viens no partijas Latvijas ceļš līderiem, Andrejs Panteļējevs laikrakstā Diena šovasar nonāca, pametot siltu vietiņu Satversmes aizsardzības birojā (SAB), kur viņa darba pienākumos ietilpa informācijas analīze par postpadomju valstīm - Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju. „Palika garlaicīgi,” viņš Pietiek skaidro savu pēkšņo aiziešanu no SAB un nonākšanu Dienā. Ar viņu par Dienas īpašnieku plāniem neviens neesot apspriedies, ja neskaita dažādas „pa kaktiem” izmestas frāzes, kas neesot uzticēšanās vērtas.
Izdzīvot opozīcijā, padarot valdības dienas grūtas un īsas, ir vieglāk, ja tavā rīcībā ir mediji. Tieši ar šo faktu daži sliecas tulkot mieru, ar kādu oligarhu nometne gaida ārkārtas vēlēšanas. Tās solās aizslaucīt vēstures mēslainē Andri Šķēli, kura dibinātā Tautas partija uzsākusi likvidāciju, visai sliktas sāk rādīties Aināra Šlesera partijas iespējas pārvarēt slieksni iekļūšanai 11. Saeimā. Visai neskaidras ir arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izredzes. Zaļo zemnieku reitingi dramatiski kritušies, kopš tika iedarbināta Saeimas atlaišanas procedūra: pēc dažādām prognozēm ZZS tiek pareģotas aptuveni 15 vietas Saeimā, kas būtu par 7 mazāk nekā iepriekš.
Aizdomas, ka aiz divus gadus vecā darījuma, kurā laikraksts Diena mainīja īpašniekus un no skandināvu izdevējiem nonāca it kā britu Roulendu ģimenes īpašumā, patiesībā stāv trīs latviešu oligarhi – Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers, nav norimušas visu šo laiku. Reāli pierādījumi, bez tādām norādēm kā dažādu ar trim oligarhiem cieši saistītu menedžeru un citu mazāka kalibra darboņu nonākšana Mūkusalā un izmaiņas saturā, kopš pirkuma nav parādījušies. Neatkarīgā tradicionāli bijusi uzticīga Lemberga tribīne, savukārt Dienā trīs oligarhu intereses nav līdzsvaroti pārstāvētas, lai gan tieši ar vienošanos par spēku līdzsvaru tika skaidrots šis pirkums.
Pēc ziņām, kas mediju telpā regulāri izskan par Dienas virtuvi, tajā ir tikai viens neaizskarams personāžs – Ainārs Šlesers. Kā kuriozs atstāstīts gadījums, kad Šlesera draugs un par viņa menedžeri dēvētais Dienas pašreizējais oficiālais īpašnieks Viesturs Koziols sarājis kādu komentētāju. Iemesls – tas neapdomīgi atļāvies veltīt ievadsleju Zatlera reformu partijas premjera kandidāta Edmunda Sprūdža augstākās izglītības trūkumam, neaizdomājoties, ka tikpat apšaubāms ir arī Šlesera izglītības līmenis.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
