Apzināti maldinošs Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājas raksts
Didzis Dejus23.07.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Apzināti maldinošs raksts no Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājas Sanitas Bajāres „Nedrīkst aplikt ar nodokli ārvalstu banku vēlmi slaukt Latvijas iedzīvotājus, gūstot jaunas rekordpeļņas”.
1) banku likmju celšana, ko veic Eiropas Centrālā banka (ECB), ir administratīvs solis, lai cīnītos ar inflāciju. Šī administratīvā soļa sekas ir, ka bankām veidojas papildu peļņa no "zila gaisa".
2) šāda rīcība izsūc līdzekļus gan no privātpersonām, gan uzņēmējiem. Ne privātpersonas, ne uzņēmēji šīs izmaksas nekādi nevarēja plānot un nekādi tās nevar samazināt.
3) tāpēc ir tikai loģiski, ka valsts rīkotos un koriģētu ECB administratīvā lēmuma negatīvās blaknes.
Tas ir vienreizējs risinājums nodokļa formā inflācijas apkarošanas laikā. 100% piekrītu, ka tas nedrīkst būt regulārs nodoklis. Tā kā bankas šo peļņu nav guvušas no saviem tirgus produktiem konkurējot, bet gan ar administratīvu lēmumu, tad ir loģiski, ka jādalās.
4) tā kā valsts respektē uzņēmējdarbību un novērtē banku nepieciešamību tautsaimniecības attīstīšanā, tad valstij ar virsnodokli būtu jāiekasē tikai ~ 50-70% no šī administratīvā lēmuma radītās peļņas bankās.
5) ir svarīgi uzsvērt, ka ne visas bankas no šī lēmuma ļoti pelna. Neadekvāti nopelna tikai lielās bankas no jau vēsturiski izsniegtajiem kredītiem.
6) Sanita Bajāre, lai runā cipari - lūdzu, publiskojiet informāciju, cik tūkstošiem klientu sadārdzinājās vēsturisko kredītu likmes un cik šie klienti ir pārskaitījuši bankām, kopš ECB sāka celt likmes. Proti, cik lieli ir papildu ieņēmumi Latvijas bankām?
Seko mums 
Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no mūsu būtiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada ģeopolitiskā nestabilitāte, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus, ir ievērojami kāpināt produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
