Ar „Altum” atbalstu pašvaldībām apšaubāmā ceļā iesmērē Ķīnas preces
Laimonis Rudens, publisko iepirkumu eksperts14.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau iepriekš vairākos rakstos ir izgaismojušās "Attīstības finanšu institūcijas Altum", maigi sakot, ētiskas dabas nedienas. Šajā rakstā minētais tikai pastiprina aizdomu ēnu par iespējamo, ne tikai necaurspīdīgo, bet arī konkurenci kropļojošu plaša mēroga darbību saistībā ar energoefektīva, tā saukto ESKO, apgaismojuma ieviešanu pašvaldībās. Iespējams, ka tās nav valsts intereses, kas tiek liktas pirmajā vietā.
Nereāli reālais biznesa modelis
Kā jums patīk šāds biznesa modeļa priekšlikums: valsts uzņēmums kā finansētājs piešķir dotāciju privātai SIA (kas pastarpināti pieder pašam valsts uzņēmumam – finansētājam). Par piešķirto naudu privātā SIA aktīvi reklamē preces pašvaldībām, līdztekus reklāmas aktivitātes iesaistās arī pats valsts uzņēmums – finansētājs (kā sacīts, dubults neplīst). Kad “naivo” pircēju – pašvaldību reklāmas aktivitātes ir pārliecinājušas, privātā SIA (kas tomēr pastarpināti pieder valsts uzņēmumam – finansētājam) pārdod preces pašvaldībai, par to iekasējot krietnu žūksni naudas. Tā teikt, win – win situācija gan valsts uzņēmumam – finansētājam, gan privātajai SIA.
Šķiet, kā tas ir iespējams? Bet nevērtējiet jau iepriekš publikācijās bieži pieminētās valsts akciju sabiedrības „Attīstības finanšu institūcija Altum” darboņu apsviedību par zemu. „Altum”, kura īpašnieki ir Finanšu ministrija 40%, Ekonomikas ministrija 30% un Zemkopības ministrija 30%, ar savu darbīgo profesionāļu prātiem spēj īstenot gandrīz jebkādus procesus, pat neiespējamus.
„Altum” un SIA "RCG Lighthouse" pašvaldībām reklamē ESKO apgaismojuma modeli
Kā vēsta Latvijas Pašvaldību savienības mājas lapā pieejamā informācija[1], kā arī pašvaldību mājas lapās publicētā informācija[2], jau vairākus gadus SIA "RCG Lighthouse" aktīvi darbojas publiskajā sektorā, reklamējot energoefektivitātes pasākumus un panākamo ietaupījumu, ja pašvaldības mainītu savu veco apgaismojumu uz jaunu, piemērojot ESKO darbības konceptu. Arī „Altum”, šķietami nevainīgi, aktīvi reklamē ESKO darbības konceptu[3]. Šī darbošanās ir nesusi panākumus - SIA "RCG Lighthouse" neticami labi veicas gandrīz visos pašvaldību iepirkumos iepriekš reklamētās shēmas īstenošanai.
„Altum” uzņēmums SIA "RCG Lighthouse" iegūst pašvaldību līgumus par vairāk nekā 1 miljonu eiro
Jūs jautāsiet – kas tur slikts? Skaidrs, ka elektrības ietaupījums ir aktuāls jautājums! Jā, protams, tikai problēma ir apstāklī, ka viss šis veiksmes stāsts ir īstenots līdzīgi publikācijas sākumā minētajam biznesa modelim. SIA "RCG Lighthouse" daudzus gadus pastarpināti ir piederējusi „Altum”.
Pēdējos gados „Altum” uzņēmums (bieži kā vienīgais pretendents) ir uzvarējis gandrīz visos ielu apgaismojuma iepirkumos, vismaz 18 pašvaldībās (Jēkabpils, Daugavpils, Ventspils, Mārupes, Priekules, Alojas, Rūjienas, Engures, Limbažu, Tukuma, Valkas, Apes, Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Kandavas, Balvu, Valmieras, Aizkraukles), iegūstot līgumu slēgšanas tiesības par summu virs viena miljona eiro (visi dati pieejami Iepirkumu uzraudzības birojā, šobrīd summa ir EUR 1 043 513).
„Altum” finansē pats savu uzņēmumu
Saskaņā ar „Altum” mājas lapā pieejamo informāciju un “Dienas Bizness” 29.06.2018. publikāciju, „ALTUM” «zaļo» obligāciju pirmais miljons ir piešķirts tieši SIA "RCG Lighthouse"[4] Savukārt SIA "RCG Lighthouse" savās prezentācijās pašvaldībām pat neslēpjot uzsver, ka sabiedrība ir no ražotājiem neatkarīga un darbojas sadarbībā ar „Altum” izlaistajām zaļajām obligācijām un „Altum” finansējumu, tādēļ SIA "RCG Lighthouse" kapacitāte ir neierobežota (sk. Prezentāciju Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas sanāksmē 2020.gada 4.septembrī)[5].
Interesanti, ka, tiklīdz nozare sāka pievērst uzmanību iespējamiem konkurences pārkāpumiem, „Altum” 2021.gada nogalē savu pastarpināto dalību SIA "RCG Lighthouse" pārtrauca. Tomēr, tā kā „Altum” pastarpināti bija SIA "RCG Lighthouse" īpašnieks kā kopš 2016.gada, pieci gadi ir pietiekami ilgs termiņš kopīgu mērķu īstenošanai. Jāpiemin, ka lielākā daļa no minētajiem iepirkumiem ir noslēgušies laikā, kad SIA "RCG Lighthouse" vēl bija „Altum” uzņēmums.
Praktiskais piemērs – Jēkabpils iepirkums un alibaba.com piedāvājums
Viens no šādiem dzīvē īstenotiem praktiskiem piemēriem ir Jēkabpils pilsēta. Jēkabpils lepojas, ka, pateicoties „Altum”, ir iespēja ieviest efektīvāku apgaismojumu un īstenot līdz šim lielāko ielu apgaismojuma modernizācijas projektu Baltijas valstīs.[6] Jēkabpils informē, ka projektu iepirkuma rezultātā veica ESKO kompānija “RCG Lighthouse”.
Tikai Jēkabpili, šķiet, nemaz neuztrauc tas, ka iepirkuma rezultātā ar pateicību „Altum” ir uzvarējis pats „Altum” vai precīzāk – „Altum” pastarpināti piederošs uzņēmums, kas lepni Jēkabpilij piedāvā Ķīnā ražotus ielu gaismekļus, kurus katrs interesents vietnē alibaba.com var iegādāties par dažiem desmitiem eiro (pērkot pa vienam gabalam; vairumā, protams, ir lētāk)[7], bet Jēkabpils lepni un pateicībā „Altum” gaismekļus (gan kopā ar montāžu) pērk gabalā par EUR 156,94, kas vidēji ir par 2,5 reizēm vairāk nekā vietnē alibaba.com jebkuram interesentam pieejamais piedāvājums.
Šis ir tikai viens no piemēriem, kur pašvaldības vai nu apzināti, vai naivi uzticoties „Altum” un SIA "RCG Lighthouse" ekspertiem, iepirkuma ceļā iegādājušās preci no „Altum” uzņēmuma, kas, visticamāk, taisnā ceļā ar konteineru uz Latviju ir transportēta no Ķīnas. Pēc citos iepirkumos redzamiem datiem, „RCG Lighthouse” lepni izplata Ķīnas ražotāja „Lepower” gaismekļus.[8]
Lielākais zaudētājs – Latvijas nodokļu maksātājs
Papildus jau līdz šim iztērētiem līdzekļiem, jautājums ir par to, kurš segs gaismekļu garantijas remontu. Kaimiņvalstīs - Lietuvā un īpaši Igaunijā un Skandināvijā - Ķīnas ielu gaismekļi nemaz nav populāri. Iemesls tam ir biežie un masveidīgie garantijas gadījumi. Visticamāk, ņemot vērā „Altum” piedāvājumu ESKO modeļa finansēšanai, „RCG Lighthouse” samaksu par darījumu ir saņēmis no „Altum” jau tagad, uzreiz pēc Ķīnas preču uzstādīšanas, bet gaismekļu bojājumi parādīsies pēc pāris gadiem. Jautājums, vai masveidīgas gaismekļu izdegšanas gadījumā, „RCG Lighthouse” vēl būs spējīgs nodrošināt nekvalitatīvo gaismekļu nomaiņu? Vai arī šis pienākums gulsies uz Latvijas nodokļu maksātāju pleciem?
„Altum” eksperts SIA „LBRA”
Vēl aktuāls ir jautājums, kurš “eksperts” pašvaldībām pirms iepirkumiem sagatavo iepirkuma tehnisko dokumentāciju, uz kā pamata „Altum” uzņēmums (bieži kā vienīgais pretendents) konkursos uzvar? Vai tas varētu būt kā saistīts ar energoefektivitātes konsultantiem SIA „LBRA”, kurus „Altum” 2019. gadā ir nolīdzis par kopējo summu līdz 900 000 EUR? Piemēram, Jūrmalas pilsētai SIA „LBRA” šādus pakalpojumus, kā norādīts LBRA mājas lapā, ir sniegusi.[9]
Ja „LBRA” līdzīga rakstura konsultācijas ir sniegusi citām pašvaldībām, kur uzvaru ir guvis „Altum” uzņēmums, tad jautājums, kurš šīs konsultācijas ir apmaksājis (pati pašvaldība vai tomēr „Altum”?) un vai tas nevarētu tikt traktēts gan kā nelikumīga konkurences ierobežošana, gan kā vienlīdzīgas attieksmes un caurskatāmības principa pārkāpums?
Konsultants Aivars Draudiņš
Zinot visu iepriekš aprakstīto, rodas hipotētisks jautājums par iespējamo nākamo gardo kumosiņu – apjomīgu apgaismojuma nomaiņu Rīgā. Līdz ar elektroenerģijas cenu pieaugumu arī Rīgas pilsēta ir spiesta domāt par iespējamiem risinājumiem apgaismojuma patēriņa ietaupījumiem, un ESKO modelis ir viens no reāliem variantiem.
Jautājums, vai fakts, ka „Altum” uzņēmuma SIA "RCG Lighthouse" darbinieks Aivars Draudiņš[10] ir arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Edvarda Smiltēna padomnieks[11], novedīs pie SIA "RCG Lighthouse" uzvaras Rīgas domes apgaismojuma ESKO iepirkumos? Vai sava ietekme ir arī minētā kunga darbībai kā Latvijas Lielo pilsētu asociācijas padomniekam?[12] Būs interesanti pasekot līdzi, kā labā un interesēs padomi tiek doti un pie kāda rezultāta tie noved.
Jautājumi „Altum”
Lai sāktu analizēt, kā šāda situācija ir iespējama, noderīgas būtu „Altum” atbildes uz jautājumiem:
Kuras konkrētas likuma normas ir ļāvušas „Altum” iegūt netiešu līdzdalību SIA "RCG Lighthouse” un kura „Altum” amatpersona ir pieņēmusi lēmumu par līdzdalības iegūšanu?
Vai „Altum” ir izvērtējis riskus, kādus ar šādas līdzdalības iegūšanu rada attiecībā uz iepirkumu likuma pārkāpumiem, negodīgu konkurenci un nelikumīgu valsts atbalstu? Ja jā, kad šāds vērtējums ir veikts, kura „Altum” amatpersona ir pieņēmusi lēmumu un kādi ir vērtējuma rezultāti?
Vai „Altum” ir apmaksājis pašvaldībām jebkāda veida apgaismojuma energoefektivitātes konsultāciju pakalpojumus? Ja jā, tad kurām pašvaldībām un par kādām summām?
Uz kādu procentu likmi „Altum” ir piešķīris līdzekļus savam uzņēmumam SIA "RCG Lighthouse”? Ja šādi darījumi ir bijuši vairāki, lūgums uzrādīt procentu likmes katram šādam finansējuma piešķīrumam.
Turpinājums sekos.
[1] https://www.lps.lv/uploads/magazine_module/InfoLogs%202020%2041_flrLeNMMEG.pdf
https://lpr.gov.lv/lv/2020/izpilddirektori-tiekas-sanaksme-baltinava/#.YpdWbihByUl
https://www.lps.lv/uploads/magazine_module/LPS_InfoLogs_2018_5_5zsRDcq7Ge.pdf
[2] http://www.cesvaine.lv/uploads/tx_templavoila/Cesvaine_septembris_09.pdf
https://www.baltinava.lv/faili/avize_new/2020/BV_2020_09.pdf
https://www.aizputesnovads.lv/media/attachments/2021/12/21/1-16_dk_decembris_internetam-1.pdf
[3] https://labsoflatvia.com/aktuali/altum-un-rcg-lighthouse
https://www.slideshare.net/ALTUMlv/energoefektivitte-finansjums-esko-un-uzmumiem-93648914
[4] https://www.db.lv/zinas/altum-zalo-obligaciju-pirmais-miljons-tiek-rcg-lighthouse-476701
https://www.altum.lv/lv/jaunumi/altum-zalo-obligaciju-pirmais-miljons-tiek-rcg-lighthouse
[5] RCG LightHouse prezentācija par ESCO apgaismojumu
[6] https://www.altum.lv/lv/jaunumi/ar-altum-atbalstu-jekabpili-pabeigts-baltija-lielakais-ielu-apgaismojuma-modernizacijas-projekts
[7]https://m.alibaba.com/product/1600254050294/5-years-warranty-mean-well-IP66.html?spm=a2700.details.0.0.7fe95cbfFnEn3l&redirect=1
[8] Sk., piemēram, Rūjienas novada pašvaldības saskaņā ar iepirkumu Nr.RNP2021/3 2021.gada jūnijā noslēgto iepirkuma līgumu.
[9] https://www.lbra.lv/projects-8
[11] https://www.riga.lv/lv/darbinieks/aivars-draudins
[12] https://rd2020.cvk.lv/pub/kandidati/aivars-draudins
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
