Iesaki rakstu: 
Kas ir valsts ideoloģija? Vai tā ir vajadzīga? Vai varbūt tā ir pagātnes palieka? Uz šiem jautājumiem iespēju robežās mēģināsim rast atbildi.
Kas tad īsti ir ideoloģija? Izvelkot vidējo starp Manheimu un Marksu, varam definēt ideoloģiju kā uzskatu sistēmu, kas apraksta sociālā vai politiskā strāvojuma intereses, filozofiskās koncepcijas, vērtības, mērķus un to sasniegšanas līdzekļus.
Vai Latvijai šodien ir sava ideoloģija? Nu, vismaz, ja ne sava, tad kaut kāda? Pavērojot praktiski, jāsecina, ka tomēr ir. Tas nekas, ka sen bankrotējusi un ārpus Austrumeiropas praksē dzīvotnespējīga - neoliberālais kapitālisms tā sociāldarviniskajā versijā, kuru Rietumos ne tikai neieviesa, bet pat apsprieda čukstus. Sauklis "Tirgus visu sakārtos" atrada dzirdīgas ausis tikai šeit, citur ārpus Āfrikas neviens tādus sociālos eksperimentus nav veicis.
Esošā neoliberālā kapitālisma versija ir izdevīga tikai un vienīgi lielām, attīstītām un uz eksportu orientētām valstīm, kurām ievedmuitas un barjeras ir tikai traucēklis to biznesam. Šīs lielās valstis var droši atvērt savus tirgus, jo kaimiņu potenciālie konkurenti jau sen sabradāti vai arī pārāk mazjaudīgi, lai kaitētu to biznesam. Pavisam uzskatāmi tas ir noticis visā Austrumeiropā, kura kļuvusi par Eiropas veco valstu tirgu praktiski visam, ar visām no tā izrietošajām sekām - depopulāciju un nabadzību.
Atliek secināt, ka spēle pēc svešiem noteikumiem ir novedusi mūsu valsti pie sarkanās līnijas, kur ir obligāti apstāties un padomāt. Latvijai ir laiks izstrādāt savu redzējumu un izveidot ceļa karti tuvākajām desmitgadēm. Lai to spētu izdarīt, ir nepieciešams vienoties kopīgā viedoklī par notikumiem, kurus vērojam pa savu vēdlodziņu.
Elites "dumpis" Eiropā un Amerikā
Pretelites kustības pieņemas spēkā visā pasaulē, ieskaitot mūsu ES kaimiņus un Ameriku.Ko tas nozīmē pēc būtības? Transnacionālais finanšu oligarhāts saķēries cīņā ar nacionālo finanšu eliti, kas saprot, ka zaudējuma gadījumā viņi vairs nebūs nacionālā buržuāzija un zaudēs jebkādu ietekmi uz savas valsts likteni. Tradicionāli nacionālo buržuāziju atbalsta tautas masas, kuras pēdējo dekāžu laikā vispār nav uzklausītas, bet tikušas manipulētas ar masu mediju starpniecību, baņķieru un finanšu burbuļu izputinātas un migrantu nogurdinātas.
Amerikā šīs cīņas ir novedušas pie zināmas varas paralīzes, jo globālistu pārstāvētais Klintonu klans ar "dziļās valsts" palīdzību sabotē visas Trampa aktivitātes, savukārt Latvijā globālistu aizgādniecībā gadiem esošā "Vienotība" ir spējusi neitralizēt vietējos naudas maisus un radīt paradīzi svešām bankām un tiesu izpildītājiem, realizējot neoliberālo doktrīnu līdz klīniski orveliskam stāvoklim.
Ko izvēlēties tautai?
Neoliberāļu uzvaras gadījumā viss turpināsies kā parasts. Bagātie kļūs bagātāki, vidusslānis turpinās izputēt tā, kā to vērojam visā pasaulē. Latvijā tas jau faktiski izbeidzies. Nacionālā buržuāzija ir pārāk novājināta, lai spētu ko mainīt, jo ārzemju banku lobijs ir nesalīdzināmi stiprāks. Turklāt nacionālajai buržuāzijai nav citas idejas par taisnīgākas sabiedrības izveidi kā vien esošie un „pārbaudītie” baņķieru pārvaldītā kapitālisma modeļi.
Latvijai būtu jāpadomā par trešo ceļu, sākotnēji vēlēšanās atbrīvojoties no morāli bankrotējušās, nelikumīgās koalīcijas, kas paredzami virza Latviju uz demogrāfisku un ekonomisku katastrofu, akli sekojot globālistu norādījumiem.
Ekspansīvā kapitālisma nāve
Skaidrs, ka Latviju tās pašreizējā stāvoklī neglābs ne nacionālās buržuāzijas atdzimšana, ne arī reformēta globālistu ideoloģija, jo pasaulē attīstās daudz jaudīgāki, pilnīgi objektīvi procesi, kuri pavisam drīz izmainīs mums pierasto pasauli līdz nepazīšanai. Un jebkura koncentrēšanās uz -ismiem iesviedīs mūsu valsti nebūtībā uz visiem laikiem.
Un iemesls ir pavisam vienkāršs - kapitālisms ir miris. Tas, ko šobrīd var vērot, ir vistas skrējiens pa sētu bez galvas. Tieši tikpat koordinēts un apzināts.
Kas dod pamatu šim apgalvojumam? Modernā kapitālisma pamatos ir ielikta ekspansija un nemitīga jaunu tirgu iekarošana, jo nauda augļotāju sistēmas ietvaros tika aizdota ar procentu, ko vajadzēja segt. Ja nebija iespējams iekarot, tad pārdalīja. Ja pārdalot radās pārāk daudz pretenziju, tad karoja.
Tikai šī pēdējā izklaide, laikam ejot, kļuva arvien bīstamāka un postošāka. Pēdējais megakumoss, ko izdevās atkost, datējams ar 1991. gadu un pašlaik jau pametis globālistu gremošanas sistēmu. Un šobrīd nepieciešama jauna kapitāla koncentrācija un jauni tirgi.
Tikai šoreiz visi lielie tirgi atrodas kodolieroču aizsardzībā un tauku slānīti nāksies atjaunot uz Ķīnas, Indijas un Krievijas rēķina. Un šoreiz tas var nesanākt, jo šīs valstis iemācījušās rādīt zobus.
Trešais ceļš
Lai saprastu jauno filozofiju, kas apkopota "Degrowth" konceptā, ir jāatsakās no daudzām murgainām klišejām par "ekonomisko izaugsmi" un "patēriņa kāpumu". .No šīs vietas uzmanīgi! Nesekojot reklāmām, bet vērojot savas reālās vajadzības, mēs saprotam, ka patērējam katru mēnesi tieši to pašu daudzumu materiālo labumu. Kā lai šādos apstākļos atpelna bankas procentu likmi un stimulē patēriņu?
Ja gribi kāpināt ražošanu- iekaro jaunus tirgus. Jau šobrīd "Rietumu pasaule" patērē lauvas tiesu planētas resursu, bet miljardi ļaužu iztiek ar dolāru dienā. Ir skaidrs, ka situācija jau šodien ir sprādzienbīstama, jo novedīs pie ekoloģiskas vai sociālas katastrofas pavisam drīzā laikā. Par to signalizē Āfrikas migrantu plūsma, kas ir Rietumu esošās politikas un ideoloģijas tiešs rezultāts. Palīdzēt var tikai jauna domāšana, apzināta ekonomiskās izaugsmes un patēriņa ierobežošana un jauna dzīves modeļa ieviešana.
Kāda būs dzīvotspējīga Latvija?
1) Decentralizēta un horizontāli pārvaldīta - organizēta pēc vietvaldības principiem.
2) Digitāli pārvaldīta.
3) Vēlēšanas - vēlē cilvēku, nevis partiju. Deputāti ir atsaucami.
4) Latvijas Banka - bezprocentu naudas emisijas centrs, ārzemju banku darbība tiek maksimāli ierobežota. Augļošana ir aizliegta. Skaidras naudas aprite tiek garantēta ar likumu. Ārējos darījumus apkalpo klīringa centrs. Banku lomu uzņemas krājaizdevu biedrības.
5) Valsts programmas alternatīvajā enerģētikā un fokusēšanās uz alternatīvās enerģijas iekārtu ražošanu valstī. Tas dotu iespēju radīt neatkarīgas un efektīvas mājsaimniecības visā Latvijas teritorijā.
6) Valsts realizē pragmatisku ārpolitiku, neiesaistās bruņotos konfliktos ārzemēs un militārajos blokos pēc Skandināvijas parauga. Valsts aizsardzību realizē Zemessardze, kas veic arī robežsardzes un muitas funkcijas, kuru izpilde decentralizācijas apstākļos ir daudz efektīvāka.
7) Nodokļi - izteikti progresīva nodokļu sistēma, kas izslēgtu būtiskas sociālās nevienlīdzības veidošanos.
Vai ir citi varianti? Pasaulē trūkst pārtikas un tīra dzeramā ūdens. Ķīna audzē savu patēriņu, sēžot uz gigantiska toksisko atkritumu kalna. Bijusī Trešā pasaule prasa savu tiesu no tāpat jau plānā pīrāga.
Citu variantu nav. Pāreja uz citu, taupīgāku un saprātīgāku saimniekošanas modeli ir jāsāk tagad. Vai arī vēlāk, stihiski organizējot jaunas komūnas uz radioaktīvu gruvešu kaudzes.
Un šī pāreja ir iespējama, „Degrowth” filozofija nerīko revolūcijas uz ielām, bet galvās!
Padalies ar šo tīklos, ja nepaslinkosi - to izlasīs un novērtēs daudzi!
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.