Ar „ģimeņu aizstāvību” mēs jau darbību paimitējām, tagad paākstīsimies par asiņaino graudu tēmu
Nacionālā apvienība15.01.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nacionālā apvienība (NA) rosina aizliegt lauksaimniecības un pārstrādāto lauksaimniecības produktu piegādi no Krievijas un Baltkrievijas, lai apturētu Krievijas graudu un citu produktu apriti Latvijā un neļautu tos ar Latvijas starpniecību nogādāt Eiropas Savienības (ES) tirgū.
“Veikalā iegādājoties maizi, mums ir jābūt drošiem, ka tajā nav Krievijas graudu vai nolaupīto graudu no Ukrainas. Līdzīgi kā Latvija pārstāja pirkt Krievijas gāzi un pārējā Baltija sekoja, arī šoreiz varam panākt, ka Eiropas tirgus Krievijas graudiem ir slēgts. Vienlaikus šāds lēmums palīdzēs Latvijas zemniekiem un uzņēmējiem – šobrīd atsevišķus vietējos produktus izkonkurē Krievijas preces, kam ir zemākas ražošanas izmaksas; kā piemēru var minēt Krievijā ražotus lopbarības produktus,” norāda Nacionālās apvienības deputāts Jānis Grasbergs.
Pērn Latvijā strauji audzis graudu imports no Krievijas, Latvijai kļūstot par lielāko importētāju ES, tā faktiski ar valsts starpniecību nodrošinot asinsnaudas nonākšanu Krievijas budžetā. Vienlaikus šobrīd nav pieejami precīzi dati, cik no importētajiem graudiem paliek Latvijā – tas nozīmē, ka jebkurš Latvijas pircējs, pats to nezinot, var nopirkt Latvijā ražotus produktus, kas ražoti no Krievijas graudiem.
Lai arī ES noteikusi Krievijai dažādas sankcijas, tās neliedz eksportēt lauksaimniecības produktus uz ES. NA iesniegtie grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā paredz liegt lauksaimniecības un pārstrādāto lauksaimniecības produktu piegādi no Krievijas un Baltkrievijas. NA ieskatā, ir jāstrādā pie tā, lai šo produktu importu aizliegtu visā ES.
Seko mums 
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.