Iesaki rakstu: 
Tas, ar ko ikdienā nodarbojas Satversmes aizsardzības biroja (SAB) preses sekretāre Baiba Rāta-Saliņa, kura bieži vien nespēj atbildēt uz elementārākajiem mediju jautājumiem, SAB vadītāja Jāņa Kažociņa ieskatā ir... valsts noslēpums.
Pēc tam, kad Rāta-Saliņa pagājušā gada rudenī sāka ignorēt pat visvienkāršākos mediju jautājumus par atsevišķām dīvainībām SAB darbībā, Pietiek nolēma noskaidrot, kādi īsti ir šīs SAB darbinieces pienākumi.
Uz pirmo pieprasījumu, kurā Pietiek Kažociņam uzdeva virkni jautājumu par to, kādi precīzi ir Rātas-Saliņas darba pienākumi un vai viņš šai darbiniecei ir sniedzis kādus norādījumus attiecībā uz viņas amata pienākumu pildīšanu, tostarp atbilžu sniegšanas mediju pārstāvjiem apjomu un operativitāti, Kažociņš vienkārši neatbildēja.
Tāpat Kažociņš neatbildēja uz jautājumiem, kāds ir Rātas-Saliņas ikmēneša atalgojums, no kādām sastāvdaļām tas sastāv un vai pēdējos divos gados preses sekretāre ir saņēmusi kādas prēmijas un piemaksas.
Tikai pēc tam, kad pēc Pietiek pieteikuma par Kažociņa atteikumu sniegt atbildi tika sākta administratīvā tiesvedība, SAB direktors daļēji mainījis viedokli. Tiesa, viņš gan apgalvo, ka iepriekš nekādus jautājumus par preses sekretāres pienākumiem vispār neesot saņēmis, taču tagad atklāj to, ka „atbilstoši 2009. un 2010.gadā noteiktajam finansējumam, amatpersonas SAB, ieskaitot Baibu Rātu - Saliņu, nav saņēmušas prēmijas vai naudas balvas, nav veikta materiālā stimulēšana”.
Tiesa, tas, ar ko vispār būtu jānodarbojas SAB preses sekretārei, Kažociņa izpratnē ir valsts noslēpums: tā kā Rāta-Saliņa ir valsts drošības iestādes amatpersona, informācijas izpaušanu par viņas atalgojumu un darba pienākumiem aizsargājot likums Par valsts noslēpumu.
Toties no Kažociņa atbildes izriet, ka visos tajos gadījumos, kad Rāta-Saliņa neatbild pat uz vienkāršākajiem mediju jautājumiem, tas notiek ar viņa rīkojumu un akceptu: „Informācijas sniegšana masu medijiem SAB tiek organizēta saskaņā ar Satversmes aizsardzības biroja likumu un Valsts drošības iestāžu likuma 17.panta l.daļu, kas nosaka informācijas aizsardzības kārtību un tās izpaušanu tikai ar SAB direktora akceptu.”
Taču, tā kā neviens no Kažociņa nosauktajiem normatīvajiem aktiem uz portālu Pietiek neattiecas, varam informēt, ka Baiba Rāta dzimusi 1984. gada 29. maijā un pirms atbildīgā un slepenā posteņa ieņemšanas piepelnījusies ar gadījuma rakstiem tādos izdevumos kā Jelgavas Rīta Avīze un Zemgales Ziņas, kur vēstījusi lasītājiem gan par tīņu dzīves problēmām, gan par kultūras tēmām.
Savukārt īsi pēc laulībām Rāta-Saliņa, kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, uz sava vārda paņēmusi pietiekami prāvu kredītu Swedbankā un tāpat uz sava vārda iegādājusies dzīvokli Rīgā, Rusova ielā 30.
Iespējams, ka darbs slepenajā iestādē uztrenējis Rātas-Saliņas prognozēšanas spējas, tāpēc dzīvoklis pārdots nepilnus divus gadus vēlāk – 2008. gada jūlijā, īsi pirms ekonomiskās krīzes sākuma, tiesa, par faktiski tādu pašu cenu, par kādu 2006. gadā tika iegādāts.
Savukārt Rātas-Saliņas māte Anna Rāta ir lektore Latvijas Lauksaimniecības universitātē un cita starpā nodarbojas ar „multietniskuma un identitātes” pētniecību.
Rātas-Saliņas mēneša atalgojums SAB, pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, ir nepilni 800 latu pirms nodokļu nomaksas.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
