Ar oligarhiem Šķēli un Šleseru saistītā „Ekodoktrīna” uz ES naudu var pretendēt vēlreiz
PIETIEK19.08.2012.
Komentāri (8)
Iesaki rakstu: 
Ar tā sauktajiem „vecajiem oligarhiem” Andri Šķēli un Aināru Šleseru saistītā atkritumu apsaimniekošanas firma Ekodoktrīna, ar kuru Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) 9.augustā nolēma lauzt līgumu par Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda (KF) līdzekļu piešķiršanu, jau tuvākajās dienās varētu startēt jaunā konkursā par ES fondu naudas ieguvi. Noprotams, ka par spīti līdzšinējai sakāvei Ekodoktrīna atkal mēģinās ielikt kāju Rīgas un Stopiņu novada atkritumu apsaimniekošanas biznesa durvīs, piesakoties no jauna izsludinātajai ES finansējuma apguvei.
Pietiek pētītais liecina: kaut arī Ekodoktrīnai neizdevās īstenot iepriekš kopīgi ar Rīgas un Stopiņu pašvaldību uzņēmumu Getliņi Eko saplānoto „shēmu” jaunas atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvei, jo VARAM atklāja melus pieteikumā par finansējuma ieguvi, nekas pašlaik neliedz šim uzņēmumam atkal pieteikties Kohēzijas fonda apakšaktivitātē „Dalītās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība", kurā līdz 3.septembrim izsludināts atklāts konkurss un kurā jebkurš var pretendēt uz ES KF finansējumu.
Pietiek jau ziņoja, ka Edmunda Sprūdža (RP) vadītā VARAM 9.augustā beidzot tomēr izlēma apturēt Ekodoktrīnai iepriekš ar iepriekšējā ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) svētību atvēlēto ES fondu līdzfinansējumu 9 miljonus latu vērtā projekta īstenošanai jaunas atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecībai.
VARAM lēmums faktiski nozīmēja, ka Ekodoktrīna, kas ar dažādiem manevriem mēģināja piekļūt ES fondu līdzfinansējumam, lai Rīgas un Stopiņu pašvaldībai piederošajā uzņēmuma Getliņi Eko teritorijā uzceltu jaunu atkritumu šķirošanas rūpnīcu un iegūtu monopolu atkritumu apsaimniekošanas biznesā, tobrīd ir cietusi sakāvi.
Centrālā finanšu līgumu aģentūra (CFLA) lēmumu par naudas nepiešķiršanu Ekodoktrīnai plānoja pieņemt aizvadītītās nedēļas laikā. Piektdien CFLA lēmuma vēl nebija. Tiesa, CFLA rokās nav liela vara izlemt pretēji VARAM viedoklim, jo tā tikai formāli izmaksā naudu, kuru piešķīrusi atbildīgā iestāde, un pēc tam uzrauga, lai nauda tiktu izlietota atbilstoši noteikumiem.
Tomēr, kā liecina Pietiek noskaidrotais, „veco oligarhu” atkritumu firma nav gatava piekāpties un atzīt sakāvi. Jau tuvākajā laikā Ekodoktrīnai ir iespēja atkal pieteikties jaunam finansējumam, ko firma, visticamākais, arī izmantos.
Kā Pietiek informēja VARAM Sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā referente Linda Tilta, līdz 3.septembrim ES KF apakšaktivitātē „Dalītās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība" ir izsludināts atklāts konkurss, kurā jebkurš interesents var pretendēt uz KF finansējumu un iesniegt savu projektu iesniegumu atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktajām prasībām.
Ekodoktrīna uz no jauna izsludināto ES finansējumu var pretendēt, jo, ņemot vērā, ka firmai neizdevās iegūt būvatļauju rūpnīcas celtniecībai Getliņu izgāztuves teritorijā, kur tā slepenā izsolē par „sviestmaizes cenu” bija ieguvusi zemes nomas tiesības, firma, kā Pietiek jau ziņojis, iznomājusi zemi blakus Getliņiem. Līdz ar to tagad jau ar jaunu zemes nomas līgumu Ekodoktrīna var atkal pretendēt uz ievērojamo ES fonda naudas līdzfinansējumu.
Pietiek jau rakstījis, ka Ekodoktrīna līdz šim izmisīgi centās tikt pie nepilnus 9 miljonus latu vērtā ES Kohēzijas fonda līdzfinansējuma un piedalīties Rīgas un Stopiņu novada izgāztuves apsaimniekotāja Getliņi Eko konkursā par atkritumu šķirošanu. Šī projekta īstenošana Rīgas un Stopiņu novada iedzīvotājiem varēja draudēt ar šīs firmas monopolu un augstajiem atkritumu apsaimniekošanas tarifiem. Ar Ekodoktrīnas interešu lobiju tiek saistīts Šleseram draudzīgais Rīgas vicemērs Andris Ameriks, kurš kopīgā sarakstā ar apvienību Saskaņas centrs gatavojas startēt nākamgad paredzētajās pašvaldību vēlēšanās.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
