Ar Velmera "svētību" palielinās Zaharjina ietekme uzņēmumā "Liepājas osta LM"
PIETIEK12.01.2014.
Komentāri (20)
Iesaki rakstu: 
Ar maksātnespējīgā uzņēmuma Liepājas metalurgs administratora Haralda Velmera "svētību" pie vietas daudzu iekārotās uzņēmuma meitaskompānijas Liepājas osta LM padomē ticis bijušajam Liepājas metalurga saimniekam Sergejam Zaharjinam pietuvinātais advokāts un maksātnespējas procesu administrators Haralds Kālis.
Kā rāda Lursoft datu bāze, šā gada 7. janvārī Liepājas ostas LM vadībā veiktas apjomīgas pārmaiņas. Uzņēmuma valdē vietu gan saglabājis valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks, taču to zaudējis Aleksandrs Vaļums un Olafs Vītols, bet vietā nācis 1972. gadā dzimušais Gatis Svētiņš.
Savukārt par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju kļuvusi Inese Odiņa-Laizāne, par viņas vietnieku - Mārtiņš Berķis-Bergs, bet par padomes locekļiem - Kaspars Kulbergs un Haralds Kālis. Lēmumu par šo amatpersonu nomaiņu ir bijis tiesīgs pieņemt tikai Liepājas metalurga administrators Velmers.
No jaunieceltajām uzņēmuma amatpersonām Kālim ir saskatāma tieša saistība ar Zaharjina interešu pārstāvību, kas var likt izdarīt secinājumu par to, ka Zaharjins sadarbībā ar Velmeru - kurš bieži tiek saukts arī par tā sauktā "Antonijas ielas grupējuma" pārstāvi - pamazām pārņem Liepājas ostu LM savā kontrolē. Liepājas osta LM pašlaik tiek uzskatīta par vienu no vērtīgākajiem Liepājas metalurga aktīviem.
Zaharjinu ģimenes advokāti ir Ainārs un Gundega Kreiči: advokāts un maksātnespējas administrators Ainārs Kreics pašlaik ir Liepājas metalurga padomes loceklis, savukārt Zaharjina dzīvesbiedres advokāte un maksātnespējas administratore Gundega Kreice, kā zināms Pietiek, ir Liepājas ostas LM galvenās grāmatvedes Ritas Gailumas meita.
Kā zināms Pietiek, Kreiči pagājušā gada beigās Liepājas advokātu un maksātnespējas procesu administratoru Kāli uzaicinājuši praktizēt savās telpās Liepājā, Kr. Barona ielā 8. Jau tad Pietiek avoti prognozēja, ka, lai nodrošinātu Zaharjina pārstāvību un Kreiču ģimenes ietekmi Liepājas ostā LM, Velmers tuvākajā laikā iecels Kāli uzņēmuma padomē, un tā arī šā gada 7. janvārī ir noticis.
Pats Kālis ne uz vienu jautājumu saistībā ar viņa iecelšanu Liepājas ostas LM padomē Pietiek atbildēt nevēlējās. Uz jautājumiem, kas tieši viņu iecēlis uzņēmuma padomē un ar ko skaidrojama šī iecelšana, advokāta vienīgā atbilde bija - viss esot noticis atbilstoši Komerclikuma normām.
Savukārt uz tādiem jautājumiem kā - kādas intereses viņš pārstāvēs un kāda ir viņa saistīta ar Zaharjinu un Kreicu - advokāts Kālis svētdienās nemēdzot atbildēt.
Oficiāli Zaharjinu ģimenei un viņu kompanjonam Iļjam Segalam Liepājas ostā LM pieder daži procenti akciju, bet lielākais īpašnieks ir Liepājas metalurgs, kuru pašlaik pārvalda administrators Velmers.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
