Iesaki rakstu: 
Jūrmalā likums aizliedz nojaukt arhitektūras pieminekļus, kas pārsvarā ir sena koka apbūve. Taču likums visiem nav viens. Restaurācija ir dārga, turklāt – kam tā vajadzīga? Tieši tāpēc Jūrmalā arhitektūras pieminekļi „nejauši” aizdegas, turklāt dīvainu apstākļu sakritības dēļ tas parasti notiek pirms kādas jaunbūves celtniecības sākuma.
Pēdējā laikā gan ierēdņi, gan būvnieki kļuvuši pavisam nekaunīgi – bieži vien iztiek bez ugunsgrēkiem, vienkārši atsūta traktoru un arhitektūras pieminekli nelikumīgi nojauc. Būdams jūrmalnieks, ne reizi vien esmu redzējis, cik barbariski tas notiek. Turklāt dokumenti šādos gadījumos droši vien ir kārtībā.
Protams, var vaicāt, kam tad ir vajadzīgi šie grausti. Tad es gribu prasīt – vai mēs gribam dzīvot, ievērojot likumu, vai pēc citiem principiem? Jūrmalā likumus neviens nav atcēlis! Ja jums ir privātmāja, pamēģiniet uzcelt kādu nelielu piebūvi bez visām nepieciešamajām būvatļaujām un kaut nedaudz izmainīt esošo apbūvi, ja kaut kas tajā jums netīk! Saņemsiet lielu sodu. Jo arhitektūras pieminekli aiztikt nedrīkst!
Tā nu ir noticis, ka pēc 22 neatkarības gadiem joprojām dzīvojam pēc vecās padomju domāšanas principiem, vienojoties, pieverot acis utt. Uzskatu, ka par to vismaz nevajadzētu klusēt. Mums visiem – gan nabagajiem, gan bagātajiem, gan ierēdņiem un biznesmeņiem, gan strādniekiem – jāiemācās cienīt likumu, varbūt tad Latvijai atnāks tie laiki, kad mūsu kopīgās mājas sāks uzplaukt, kā nereti tagad patosā tiek skandēts.
Pietiek redakcijai iesūtu fotoreportāžu no Dzintariem, kurā redzamas mājas pie parka, kas drīzumā tiks nojauktas. Tagad tās jau tiek „gatavotas” nojaukšanai – logi izsisti, durvju nav, strādnieki iznes visu atlikušo vērtīgāko no mājām un dara tā, lai tās iespējami ātrāk sāktu mitrumā bojāties. Kā šo zaudējumu Jūrmalas arhitektūrā ierakstīs ierēdņi, var tikai minēt.
Paliec sveika, Jūrmalas senā koka apbūve! Esi sveicināta nelikumīgā naudas vara, skopums un ierēdņu liekulība!
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
