Arī "Delnas" direktors nevēlas atklāt Saeimas uzraudzīšanas projekta finansētājus

Iesaki rakstu:

Kā zināms, citiem caurspīdīgumu un atklātību mācošie Providus un Delna jau tradicionāli neuzskata paši savas finanses par tēmu, uz kuru vajadzētu attiekties šiem atklātības un caurspīdīguma principiem: tā, piemēram, 2014. gadā Pietiek  aprakstīja, kā Providus vadība kategoriski atsakās nosaukt savus organizācijas gada pārskatā neatklātos "dotētājus".

Pagājušā gada 10. novembrī ar Providus cieši saistītā Delna paziņoja, ka, "lai sabiedrībai būtu iespēja sekot līdzi 12. Saeimas darbam", abas organizācijas uzsāk jaunu projektu "Valsts sagrābšanas pazīmju analīze".

“Valsts galvenā problēma ir meklējama jau pašā sākumā, kad Saeimā tiek virzīti konkrēti likumprojekti ar mērķi radīt labvēlīgus apstākļus konkrētām sabiedrības grupām vai konkrētai personai. Šādu labvēlīgas vides radīšanu sauc par politisko korupciju un tā saistīta ar valsts varas sagrābšanu," toreiz skaidroja Delnas direktors Jankovs.

Savukārt Valts Kalniņš Providus vārdā deklarēja, ka "sabiedrības zemā uzticība Saeimai ir hroniska Latvijas politikas problēma. Lai situācija uzlabotos, nepietiek ar nekorumpētu Saeimu. Tai ir arī jāizskatās nekorumpētai. Šis projekts uzraudzīs, vai Latvijas likumdevējs izskatās brīvs no sagrābšanas šauru privātu interešu labā".

Taču daudz nerunīgāki projekta pārstāvji izrādījās par tā finansējumu - oficiāli tika paziņots tikai tas, ka "projekta galvenais finansētājs ir Foundation Open Society Institute", neminot ne precīzu Saeimas uzraudzīšanas projekta finansējuma summu, ne ko vairāk par konkrētajiem tā avotiem un to valstspiederību.

Pretēji publiskajiem solījumiem nekas vairāk par finansējumu netika atklāts arī pēcāk, un Pietiek nācās gan abiem publiskajiem projekta pārstāvjiem uzdot vienus un tos pašus jautājumus - kāds ir kopējais šī projekta finansējums, kādi ir šī finansējuma saņemšanas nosacījumi un kas tieši ir šī finansējuma sniedzējs, minot konkrēto personu un tās valstspiederību.

Providus pārstāvis Kalniņš uz visiem šiem jautājumiem atbildēja: "Ja neesat jau redzējuši, varat ieskatīties šajā publicētajā informācijā. Tur, šķiet, galvenais par Jūs interesējošajiem jautājumiem ir norādīts. http://providus.lv/article/valsts-sagrabsanas-pazimju-analize-latvijas-gadijums."

Taču norādītajā publikācijā bija atrodama tikai informācija, ka "kopējās projekta izmaksas ir 125 000 USD, no kuriem 95 000 USD jeb 80% izmaksu [patiesībā 80% no 125 000 ir 100 000] segs Open Society Foundations Think Tank Fund. 20% projekta izmaksu līdzfinansē Providus un Delna".

Uz Pietiek norādi, ka lielākā daļa lūgtās informācijas par Saeimas uzraudzīšanas projektu (piemēram, par konkrētā finansējuma sniedzēja valstspiederību, finansējuma nosacījumiem) Providus publikācijā nav atrodama, Kalniņš paziņoja: "Kaut ko daudz sīkāk pastāstīt es diez vai varēšu."

Saskaņā ar Providus pārstāvja skaidrojumu "finansējuma nosacījumi ir aprakstītā projekta izpilde saskaņā ar plānoto", Providus un Delnas ieguldāmie līdzekļi nākot "no dažādiem mūsu līdzekļu avotiem", savukārt, kas attiecoties uz galvenā finansētāja valstspiederību, tad "par šo fondu sīkāk Jums nāksies pētīt pašam".

Nu izrādījies, ka arī Delnas direktors Jankovs, kurš aizvadītajā nedēļā pēc atklātajām detaļām par organizācijas īpatno nekustamā īpašuma darījumu Latvijas radio pusstundu slavēja biedrības labos darbus atklātības veicināšanā un sūdzējās par nomelnošanu, nevēlas atklāt Saeimas uzraudzīšanas projekta precīzos finansētājus.

Jankovs atteicās atbildēt kā uz jautājumu, kādi tieši ir šī finansējuma saņemšanas nosacījumu, tā arī uz jautājumu, kas tieši ir šī finansējuma sniedzējs, minot konkrēto personu un tās valstspiederību. (Neoficiāla informācija rāda, ka jau tradicionāli Džordža Sorosa struktūras nodokļu optimizēšanas nolūkos finansējuma pārskaitīšanai izmanto Šveices Cūgas kantonā reģistrētas kompānijas - faktiski ārzonas uzņēmumus.)

Šis nav īpašs izņēmuma gadījums atklātību un caurspīdīgumu citiem mācošo Providus un Delnas pārstāvju attieksmē pret personisko finanšu tēmu.

Tā, piemēram, 2014. gadā Pietiek atklāja, ka Providus 2013. gadā ir piedzīvojis finansiālu katastrofu - tā no lielākoties nezināmiem avotiem nākošie ieņēmumi sarukuši vairāk nekā dubulti, taču organizācija ir sākusi tērēt vēl vairāk nekā iepriekš, kā rezultātā "noēdusi" gandrīz ceturtdaļmiljonu eiro.

Kā rāda Lursoft datu bāze, Providus ieņēmumi bija sarukuši no 702 tūkstošiem latu 2012. gadā līdz 316 tūkstošiem latu 2013. gadā. Toties organizācijas izdevumi, neraugoties uz būtiski samazinātajiem ienākumiem, bija tikai pieauguši - no 449 līdz 488 tūkstošiem latu. Rezultātā 2013. gadā Providus bija iztērējis par 171 tūkstoti latu (244 tūkstošiem eiro) vairāk nekā ieņēmis.

2013. gadā Providus vēl bija izdevies zaudējumus segt, pateicoties iepriekš veiktiem uzkrājumiem: 2012. gada beigās organizācijai kādā neatklātā kredītiestādē uz neatklātiem noteikumiem bijuši noguldīti 442 tūkstoši latu, bet pa 2013. gadu no tiem bija "noēsti" jau 174 tūkstoši latu (248 tūkstoši eiro).

Arī pēdējos gados Providus pilnībā ir bijis atkarīgs no "dotācijām", ko nodrošina sabiedriskās politikas centra neatklāti finanšu avoti, un tieši ar to straujo sarukšanu bija skaidrojams Providus finansiāli šķobīgais stāvoklis. 2012. gadā šīs dotācijas bijušas 635 tūkstoši latu, 2013. gadā - tikai 246 tūkstoši latu (351 tūkstotis eiro).

Ne Iveta Kažoka, kas publiski tiek saukta par vienu no Providus pētniecēm, ne Providus direktore Dace Akule arī iepriekš nevēlējās Pietiek ne tikai atklāt nezināmos "dotētājus", bet arī sniegt kādus komentārus par sabiedriskās politikas centra finanšu situāciju.

Foto no tvnet.lv

Seko mums