Iesaki rakstu: 
Nodibinot biedrību Latvijas attīstībai, kopā ar Vienotības lielajiem sponsoriem no partijas distancējušies Edgars Jaunups un Einars Repše, formāli paliekot partijā, tomēr Vienotībā ir arī citi politiķi, kas bijuši atvērti neafišētām sarunām ar atklātībā negaidīti iznākušajiem "naudas maisiem", starp kuriem ir ekonomikas ministra Arta Kampara laikā gan ar valsts obligātā iepirkuma kvotām, gan subsīdijām un ES fondu naudu lutinātie Donāts Vaitaitis, Uldis Mierkalns, Olafs Berķis.
Pastāv versija, ka jauna politiskā spēka dibināšana, ko pieļāvusi biedrība, ir tikai plāns "B" un pagaidām cilvēki, kuri, tēlaini runājot, no Vienotības aizgājuši ar tās kasi, vēlas nodemonstrēt partijai, kurš ir tās saimnieks. Šādā variantā dažu "saimnieciski domājošu" politiķu viedoklis Vienotības iekšienē var partiju virzīt uz kompromisiem ar tās neapmierinātajiem sponsoriem.
Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars, partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis, arī partijas līderei pietuvinātais ietekmīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs - tie ir tikai daži no partijas cilvēkiem, kuri ir bijuši atvērti gan sarunām ar politiskos lēmumos ieinteresētiem uzņēmējiem, gan no partijas lēmumu pieņemšanas atbīdīto Jaunupu.
Kad pēc Vladimira Vaškeviča krimināllietā atrodamajos sarunu ierakstos kompromitētā Jaunupa atstumšanas no lēmumu ietekmēšanas partijā izskanēja jautājums, kurš būs jaunais Vienotības "kasieris", Kampars un partijas Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis bija pirmie uzņēmēju un politikas kuluāros piesauktie. Abi arī partijas iekšienē un kontaktos ar uzņēmējiem bija demonstrējuši šādas ambīcijas. Apspriežoties ar Jaunupu jau pēc viņa atstumšanas dažādās Rīgas kafejnīcās bija manāms arī Reirs.
Zaķis pa hierarhijas kāpnēm Jaunajā laikā uzlēca strauji, kad 2007. gadā negaidīti tika iecelts par partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāju. Tas sakrita ar laiku, kad partijai nebija sevišķi laba finansiālā situācija un tā sēdēja opozīcijā. Tas arī bija laiks, kad nostiprinājās Jaunā laika attiecības ar tā dēvētajiem Lemberga oponentiem, kurus pārstāvēja nu Repšes un Jaunupa biedrībā no aizkulisēm iznākušais Olafs Berķis.
Ar Ventspils tranzītbiznesu saistīti avoti Pietiek stāsta, ka tobrīd Zaķis izraudzīts kā "tolerants cilvēks, ar kuru var runāt", lai gan ar laiku secināts, ka "viņš ir vairāk runātājs, nevis darītājs". Lemberga oponentus apstākļos, kad politiku valstī veidoja Tautas partija, LPP/LC un Lemberga kontrolētā ZZS, biedēja iespēja, ka politiķi var mainīt Jāņa Maizīša vadītās ģenerālprokuratūras kursu. Tas bija labvēlīgs pret Ventspils mēru karu sākušajam Berķim un viņa tolaik sabiedrotajam Oļegam Stepanovam. Tā Jaunais laiks ieguva turīgus sabiedrotos tā dēvētajā "tiesiskuma" tēmā. Tagad pazīmes rāda, ka Berķis vienojies ar Lembergu par ietekmes atgūšanu pār Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumiem.
Oficiāli ziedojumi no Berķa Jaunā laika kasē neienāca līdz pat 2010. gada rudenim, bet neoficiāli politiskie oponenti ironizēja - kopš sākušās partijas attiecības ar tā dēvētajiem labajiem ventspilniekiem, "Jaunā laika frakcijā kafija ir vienmēr".
Kamēr Vienotības iekšienē tiek diskutēts, vai Repše un Jaunups no partijas būtu izslēdzami jau tagad, vai nogaidīt, līdz uz viņu un sponsoru nule izveidotās biedrības Latvijas attīstībai bāzes tiek izveidota jauna partija, arī Vienotības ģenerālsekretārs un par finansēm atbildīgais Kampars nesen kļuvis par citas to pašu sponsoru vismaz daļēji finansētas biedrības algotu amatpersonu.
Kampars kļuvis par valdes priekšsēdētāju 15.februārī reģistrētajā biedrībā Latvijas-Ķīnas biznesa padome, kuras mērķis - lobēt Latvijas uzņēmēju intereses Ķīnā. Realitātē tas Kamparam arī nodrošinās regulārus ienākumus no Ulda Mierkalna kabatas. Biedrības juridiskā adrese ir Cēsu ielā 14, kur reģistrētas vairākas Mierkalnam vai viņa uzņēmumam Pata AB piederošas firmas. Mierkalns arī ir starp jaunās biedrības dibinātājiem, liecina Lursoft informācija. Kampara amats saskaņā ar biedrības statūtiem ir algots. Vienotības ģenerālsekretārs Pietiek neatklāja, kāds būs viņa algas apmērs, aizbildinoties, ka līgums vēl nav parakstīts.
Savu firmu Mierkalna uzņēmumam piederošā īpašumā nesen reģistrējis arī Kampara savulaik amatos bīdītais, viņa bijušais ekonomikas padomnieks, Vienotības biedrs Madars Lasmanis, kurš izcēlies ar dāsniem ziedojumiem partijai. Decembrī viņš Smiltenes novada Launkalnes pagasta īpašumā ar nosaukumu Silvas Lejas reģistrējis SIA Alūksnes agro. No Lursoft atrodamajiem dokumentiem redzams, ka piekrišanu šīs firmas juridiskās adreses reģistrēšanai sev piederošajā īpašumā devusi Mierkalna uzņēmumam Pata AB piederošā SIA Smiltenes MRS.
Lasmaņa ceļošana no Mierkalna firmām uz partijas sagādātiem amatiem un atkal atpakaļ ir turpinājusies gadiem, liekot uzdot jautājumu, vai, būdams amatpersona, politiķis no Vienotības sponsora firmas nav attālinājies tikai formāli. Vēl 2011.gada rudenī, kad Lasmanis bija Kampara padomnieks Ekonomikas ministrijā, viņa partijas biedri neoficiāli norādīja: privātās sarunās Lasmanis neslēpj, ka menedžē Mierkalnam piederošas fabrikas celtniecību Pleskavas apgabalā. Kad Pietiek Lasmanim lūdza šīs ziņas apstiprināt un paskaidrot, kā šī nodarbe savienojama ar amatu EM, politiķis no komentāriem atteicās.
2005. gada nogalē vēl 8.Saeimas laikā parlamentā tika virzīti Mierkalna biznesam izdevīgi grozījumi Mežu likumā. Tos lobēja toreiz Jaunā laika deputāts Madars Lasmanis. Nedēļu pēc likuma grozījumu pieņemšanas Saeimā Mierkalns Jaunajam laikam ziedoja 5000 latu. Lursoft dati rāda, ka vēlāk laikā no 2007. gada 14. jūnija līdz 2009. gada 9. martam Lasmanis bija Mierkalnam piederējušās firmas SIA Bio Oil valdes loceklis.
Tikai 2011. gadā vien pirms Jaunā laika pārtapšanas Vienotībā Madars Lasmanis partijai paguva biedru naudā samaksāt 3000 latus, bet ziedojumos kopumā vēl 6098 latus. Ja Lasmanis šo naudu partijai ir ziedojis no saviem uzkrājumiem, tad viņš no tiem faktiski šķīries, jo 2011. gada oktobrī, amatu pametot iesniegtajā amatpersonas deklarācijā Lasmanis deklarējis 5000 eiro uzkrājumu skaidrā naudā un kopumā 7000 latu uzkrājumus bankās.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
