Iesaki rakstu: 
Arī kādreizējais ekonomikas ministrs, "tēvzemietis" Kaspars Gerhards savulaik "bīdījis" valsts galvojumu metalurģijas uzņēmumam Liepājas metalurgs, - tas atklājies, izpētot pēc Pietiek pieprasījuma Finanšu ministrijas oficiāli izsniegto dokumentāciju saistībā ar šī galvojuma saņemšanu.
Ekonomikas ministra Gerharda vēstulē, kas datēta ar 2009. gada sākumu, viņš ne tikai "lūdzis rast iespēju izskatīt jautājumu par galvojuma sniegšanu AS Liepājas metalurgs", bet arī minējis virkni iemeslu, kuru dēļ valsts galvojuma sniegšana uzņēmumam dos iespaidīgu labumu.
Tā Gerhards minējis, ka "rekonstrukcijas rezultātā uzņēmums iegūs nozīmīgas priekšrocības tirgū, jo savā nozarē kļūs par modernāko uzņēmumu Eiropā. Tiks ievērotas visas Eiropas Savienības prasības vides aizsardzības jomā. Tiks paplašināts ražotās produkcijas sortiments, paaugstināta tās kvalitāte, kā arī tiks samazināta produkcijas pašizmaksa ar nosacījumu, ka produkcijas apjoms palielināsies".
Elektriskā loka krāsns došot iespēju piemēroties tirgus pieprasījumam, toties, "neveicot augstāk minētos rekonstrukcijas darbus un neieviešot videi draudzīgas, energoefektīvas tehnoloģijas, var tikt apdraudēta AS Liepājas metalurgs konkurētspēja pasaules metālu tirgū, un uzņēmuma saimnieciskā darbība, kas var ievērojami pasliktināt sociālekonomisko situāciju reģionā. Tas varētu arī negatīvi ietekmēt kopējos Latvijas eksporta apjomus un līdz ar to ārējā tirdzniecības bilanci".
Izdevīgais ģeogrāfiskais izvietojums nodrošinot Liepājas metalurgam vieglu un rentablu pieeju Eiropas tirgiem, līdz ar to tikšot veicināta arī meitas uzņēmuma Liepājas osta LM attīstība.
Interesanti, ka atšķirībā no Valsts kases, kas savos ziņojumos bija minējusi veselu virkni riska faktoru, ekonomikas ministrs Gerhards savā vēstulē nav minējis nevienu pašu riska faktoru vai potenciālu problēmu, kas varētu likt rūpīgāk apsvērt valsts galvojuma sniegšanu Liepājas metalurgam.
Pietiek šodien pilnībā publicē Gerharda vēstuli.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.