Iesaki rakstu: 
Attīstībai/Par ar Saskaņas un KPV LV atbalstu šodien panāca, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pret mani ierosina lietu par konservatīva viedokļa retvītošanu Twitterī. Arī mums tātad ir "pareizie" un "nepareizie" viedokļi.
Mana argumentācija komisijas sēdē:
Pirmkārt. Tie, kas aktīvi izmanto sociālos tīklus, zina, ka retvītošana vai dalīšanās ar ierakstiem automātiski nenozīmē 100% piekrišanu tiem. Atšķirībā no daudziem politiķiem, kas sociālos tīklus izmanto formālu, deklaratīvu frāžu publicēšanai, man tie ir biežāk izmantotais divpusējās komunikācijas kanāls ar saviem vēlētājiem un Latvijas iedzīvotājiem. Es rakstu, diskutēju un dalos ar citu ierakstiem ļoti daudz. Twitter tīklā katru dienu retvītoju desmitiem ierakstu, kas, manuprāt, varētu interesēt cilvēkus, kas seko manam profilam.
Otrkārt, par ierakstu, ko retvītoju un par kuru ir šis iesniegums. Minēto emblēmu (skat. Attēlu) pirmais publicēja Polijas lielākais konservatīvais laikraksts “Gazeta Polska”, un tā tiek plaši izmantota aptuveni 100 Polijas pašvaldībās, kas sevi pasludinājušas kā zonas, kas brīvas no LGBT ideoloģijas. Tas nenozīmē biedējošās fantāzijas, ko savā iesniegumā izklāstījusi Attīstībai/Par, bet gan to, ka šajās pašvaldībās netiek saskaņoti tā sauktie praida gājieni, pašvaldības nedotē biedrības, kas izplata LGBT propagandu, šī propaganda netiek ielaista skolās un līdzīgus pasākumus.
Pirms nedēļas kāds Twitter lietotājs publicēja minētās emblēmas tulkojumu latviešu valodā. Atbildē viņam es norādīju, ka, ņemot vērā kontekstu Polijā, precīzāks tās tulkojums būtu “no LGBT ideoloģijas brīva zona”. Pretējā gadījumā tā var tikt pārprasta. Jo runa ir par LGBT ideoloģiju, ne cilvēkiem, kas sevi asociē ar šo burtu virknējumu. Par šīm manām norādēm katrs var pārliecināties, aizejot uz diskusijas sadaļu pie minētā ieraksta.
Bet Attīstībai/Par neinteresēja patiesības noskaidrošana; tās mērķis acīmredzot ir konservatīvi domājošo iebiedēšana un apklusināšana, kā to praktizē daudzas līdzīgas kreisi liberālās organizācijas Rietumeiropā un ASV. Tur cilvēki, kas nepakļaujas kreisi liberālajām dogmām, publiskajā telpā tiek izsmieti, izmesti no darba vietām, tiek draudēts viņu ģimenēm, tiek publiskotas viņu māju adreses, lai kreisie radikāļi varētu tās izdemolēt. Ja ir grupa, kas monopolizē to, ko drīkst teikt un ko ne, vairs nav runa pat par vārda brīvību, bet gan ceļu uz totalitārismu.
Demokrātiskā valstī tas tā nedrīkst notikt. Manuprāt, ir nožēlojami, ka Attīstībai/Par ar safabricētu apsūdzību palīdzību cenšas ideoloģiskas nesaskaņas no publiskās diskusijas pārcelt uz Saeimas Ētikas komisiju.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
