Arī Ramona Innusa būtu jāatstādina, bet Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūra - jāreorganizē pilnībā
Pietiek lasītāja20.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms vairāk nekā gada pietiek.com vēstīja par peripetijām ap Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) direktora izvēli. Pēc Ērika Ivanova aiziešanas vispirms tika mēģināts šajā postenī iedabūt ministra padomnieku, tad rīkots formāls konkurss, bet galu galā ministra Sanda Ģirģena pēdējās darba dienās par iestādes vadītāju tika iecelta ministrijas ierēdne pilnīgi bez atbilstošas vadītāja pieredzes - Ramona Innusa.
Nu jau vairāk nekā gads ir nostrādāts, un kādi ir rezultāti. Meroni lieta – pietiek.com un Puaro nupat jau rakstīja. Īsi sakot, nekādi, viss paliek sliktāk.
Žogs uz robežas - Latvija atpaliek no citām valstīm gan žoga būvniecības ātrumā, gan kvalitātē. Pret Innusu un vēl vairākiem darbiniekiem ierosināts kriminālprocess par kaitējumu valstij, pārmērīgi izdabājot komersantam.
Iekšlietu iestāžu ēku apsaimniekošana - NVA hroniski žēlojas par līdzekļu trūkumu, bet tikpat hroniski nespēj apgūt piešķirtos līdzekļus, jo viss ķeras iepirkumos un birokrātijā. Rezultātā piemēri, kad policistu un ugunsdzēsēju darba apstākļi uzlabojas aģentūras darba dēļ, ir retums un izņēmums, nevis sistēma.
Iestādē katru gadu notiek nebeidzamas iekšējās "reorganizācijas" - nodaļu un amatu pārsaukšanas un tamlīdzīgas struktūras izmaiņas, lai uzlabotu aģentūras darbību, bet to rezultāts ir tāds kā fabulā "Kvartets" - lai kā viņi pārsēdās, nekā viņiem neskanēja.
Nupat ir izsludināti konkursi uz reģionālo nodaļu vadītāju vietām, jo šie amati tiek pārveidoti par ierēdņu amatiem. Visticamāk, tos ieņems tie paši līdzšinējie darbinieki. Kā tas ietekmēs viņu darba kvalitāti? Visticamāk, nekā, bet enerģija būs ieguldīta tikai papīru aprakstīšanā. Tikmēr iestādes darbinieki sūdzas par sliktāku komunikāciju nekā iepriekš, jo iestādes vadītāja nepārredz iestādes darbību kopumā, kamēr strādā tikai ar atsevišķiem projektiem.
Kāpēc tā? Ne jau tikai Innusas pieredzes trūkuma dēļ. Aģentūrā ir apvienoti vairāki saimnieciskās darbības virzieni, kas apkalpo iekšlietu iestādes - iepirkumu centrs, nekustamo īpašumu apsaimniekošana un aizturēto mantu (it īpaši automašīnu un kravu) glabāšana. Un šie saimnieciskie jautājumi tiek risināti valsts pārvaldes iestādē ar lielu birokrātiju, kur par katru sīkumu ir jāraksta akti, ziņojumi un vēstules, bet normatīvo dokumentu skaits un pretrunīgums ir ar tendenci tikai pieaugt. Arvien vairāk reālo, fizisko darbu dara komersanti - ārpakalpojumi, bet aģentūras darbinieki tikai slēdz līgumus un apstiprina rēķinus.
Citās nozarēs tādas "namu pārvaldes" jau sen ir likvidētas, un to funkcijas ir nodotas valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" (VAS VNĪ). Arī Iekšlietu ministrijas kompleksa, darbojošos robežpunktu un vēl dažu ēku apsaimniekošanu veic VAS VNĪ, kurā, kā jau kapitālsabiedrībā, darbs tiek organizēts citādāk. Tajās strādājošie iznāk privileģētā stāvoklī, salīdzinot ar kolēģiem, kas strādā NVA apsaimniekotajās ēkās.
Vai nebūtu laiks tādu iestādi-starpnieku likvidēt, nododot visu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un tai piešķirto budžetu VAS VNĪ? Savukārt pārējās NVA funkcijas varētu palikt daudz mazākā, kompaktākā iestādē - iepirkumu centrā, kāds ir izveidots arī aizsardzības nozarē, vai arī atgriezties iekšlietu iestādēs, kuras aģentūra šobrīd apkalpo.
Bet Ramonai Innusai laiks teikt - "Mission failed. Game over". Uzdevums izgāzies. Spēlīte beigusies.
Ja aģentūras iepriekšējam direktoram nācās aiziet no darba pēc kriminālprocesa uzsākšanas un citu iestāžu vadītāji tiek atstādināti pēc disciplinārlietas uzsākšanas, tad kāpēc Ramona Innusa vēl joprojām ir iestādes vadītāja?!
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
