Ārlietu ministrijas personāla demonstrētās matemātikas "prasmes" rada bažas par budžeta pieprasījumu pamatotību
PIETIEK26.04.2018.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Ja martā jūs nopelnījāt 300 eiro, bet aprīlī – 1506 eiro, tas nozīmē, ka jūsu ienākumi ir pieauguši par... 80 procentiem: stingri apgalvojot, ka ar šiem aprēķiniem viss esot kārtībā, Edgara Rinkēviča (Vienotība) vadītās Ārlietu ministrijas personāls rada nopietnas bažas par šīs iestādes sagatavoto budžeta līdzekļu pieprasījumu un to tēriņu pamatotību.
"Ja 2016. gadā Latvijas vēstniecībā Indijā tika pieņemti 300 ilgtermiņa vīzu pieteikumi, tad 2017. gadā saņemto ilgtermiņa vīzu pieteikumu skaits jau bija 1506, veidojot pieaugumu par 80%,” – ar šādu oficiālu pamatojumu, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabineta (MK) sēdē, Rinkēviča vadītā ministrija pieprasījusi papildu finansējumu vēstniecības vajadzībām.
Turklāt, pat saņēmusi virkni jautājumu, kuri mudināja pārskatīt veiktos aprēķinus, Ārlietu ministrija paliek pie sava – ar aprēķiniem un uz tiem balstīto nodokļu maksātāju naudas pieprasījumu viss esot labākajā kārtībā.
Kas ir amatpersonas (vārds, uzvārds, amats), kas šos datus sagatavoja un apstiprināja pirms nosūtīšanas izskatīšanai MK? Vai šīs amatpersonas ir apguvušas matemātikas kursu vismaz pamatskolas līmenī? Ar ko izskaidrojama šāda paviršība datu sagatavošanā valdības sēdei?
Pats Rinkēvičs uz šiem viņam uzdotajiem jautājumiem atbildēt nevēlējās, savukārt viņa vadītā ministrija paskaidroja, ka ar aprēķiniem viss esot labākajā kārtībā, - tie esot aprēķināti pēc pilnīgi pareizas formulas.
„Vīzu statistikas kāpuma aprēķins ir veidots pēc formulas:
1506-100%
300-x
__________
300*100/1506=19.9
100-19.9=80.1%,” – ar šādu izvērstu aprēķinu Ārlietu ministrija paskaidroja, kā vīzu pieprasījumu skaita pieaugums no 300 līdz 1506 uzskatāms par 80% palielinājumu, piebilstot, ka šo aprēķinu autore esot Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta Šengenas nodaļas vadītāja Agnese Saliņa.
„Tā kā Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs vīzu pieaugums un kritums ir ļoti nevienmērīgs, šāds aprēķins ļauj iegūt objektīvus rādītājus par vīzu statistikas tendencēm ilgākā laika periodā un atspoguļo pārstāvniecību amatpersonu – konsulu – patieso noslodzi,” savu pārliecību apliecināja ministrija.
Ja gadījumā kādam Pietiek lasītājam pamatskolā ar matemātiku ir gājis tikpat slikti kā Ārlietu ministrijas personālam, paskaidrojam, ka pareizā aprēķina formula šajā gadījumā ir šāda: ja uzskatām, ka 300 pieprasījumi ir 100%, tad 1506 pieprasījumi ir 502%, kas savukārt nozīmē, ka pieaugums ir par 402%.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
