Artusa Kaimiņa Teikas mājas darījumi – domājams, te būtu darbs KNAB vai FKTK
Pietiek lasītājs04.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pāris interesantu faktu saistībā ar pietiek.com neseno publikāciju ar virsrakstu „Artusa Kaimiņa Teikas mājas darījumi – īpaša stulbuma piemērs vai prasta „sapelnītās” melnās naudas atmazgāšanas afēra?”, - domājams, te būtu darbs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, ņemot vērā, ka darījumi veikti, kad nu jau bijušais deputāts vēl bija valsts amatpersona. Vai arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.
Lai aizņemtos šādu naudas summu (150 000 eiro) Latvijas Republikā strādājošā kredītiestādē (šajā gadījumā Citadele banka), kredītņēmējam ir vajadzīgi pietiekoši iespaidīgi ienākumi, bankai ir pienākums pārbaudīt kredītpieprasītāja ienākumus, līdz ar to rodas jautājums kādā veidā tika pārbaudīts šis konkrētais kredītņēmējs, jo ir jāuzrāda ienākuma avots, jāuzrāda darba līgums, jāuzrāda konta izdruka.
Lūk, šeit sākas pats interesantākais: līgums nav beztermiņa, un rodas jautājums, kā Latvijas Republikas teritorijā strādājoša kredītiestāde izvērtēja šī konkrētā Latvijas Republikas pilsoņa kredītspēju (deputāta termiņs beidzās pēc 4 mēnešiem, un bija zināms ka viņš labi saprotamu iemeslu dēļ nekandidēs).
Izlasot augstāk minēto rakstu, ir pamatotas šaubas par Latvijas Republikas teritorijā strādājošo kredītiestādi, un, šķiet, ir saskatāmas ļoti lielas dīvainības, vai Latvijas Republikas teritorijā stradājošai kredītiestādei NAV ZVANĪTS NO "AUGSTIEM PLAUKTIEM" un pieprasīts izsniegt ''šim'' Latvijas Republikas dzīvojošajam radījumam naudu.
Redzams, ka šeit varētu būt Finašu un kapitāla tirgus komisijai DARBS, jo LATVIJAS REPUBLIKĀ VISIEM LATVIJAS REPUBLIKAS PILSOŅIEM IR VIENĀDAS TIESĪBAS, BEZ IZŅĒMUMIEM.
Seko mums 
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
