Iesaki rakstu: 
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens, kurš pēc „lūguma” no valsts prezidenta Egila Levita kancelejas pārstāvjiem atjaunoja amatā sava priekšgājēja Jāņa Reira atstādināto Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, pašlaik dara visu iespējamo, lai paglābtu viņu no jaunā skandāla sekām, kurš sākās līdz ar aizvadītās piektdienas laikraksta Diena publikāciju „Kas un kā „pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”. Kamēr tiek lemts par „situācijas risinājumiem”, finanšu ministrs ne tikai slēpj no I. Jaunzemes it kā saņemtos skaidrojumus, bet pat ir licis savai preses padomniecei noklusēt viņa iepriekšējos kontaktus ar VID ģenerāldirektori pēc raksta publicēšanas.
„Vai pašreizējais finanšu ministrs A. Ašeradens šonedēļ ir ticies ar pašreizējo VID ģenerāldirektori I. Jaunzemi? Ja jā, kad notikusi tikšanās, pēc kā iniciatīvas, kādi jautājumi tajā pārrunāti?” – šādi jautājumi trešdien tika uzdoti finanšu ministra padomniecei Kristīnei Mennikai, kas saskaņā ar neoficiālām ziņām no ministrijas ir nozīmēta par „krīzes komunikācijas menedžeri”
Uz šo jautājumu K. Mennika, kā liecina pietiek.com rīcībā esošā informācija, pēc tieša A. Ašeradena rīkojuma noklusēja to, ka jau pirmdien A. Ašeradens izsaucis pie sevis I, Jaunzemi.
Ministra padomniece pavēstīja, ka „šodien, 22. februārī, pēc Ievas Jaunzemes iniciatīvas finanšu ministram notika divpusējā tikšanās, kurā tika pārrunāta VID darbības stratēģija, sadarbība ar Finanšu ministriju, kā arī ekonomisko procesu prognozēšana un datu apmaiņu ar ministriju”. Taču uz atklātiem meliem, kurus ir vienkārši pārbaudīt, A. Ašeradena padomniece nebija gatava.
Uz jautājumu „vai Jūsu rakstītais nozīmē, ka pirms šodienas, 22. februāra, A. Ašeradenam nav notikušas tikšanās ar I. Jaunzemi”, K. Mennika vienkārši neatbildēja, apzinoties, ka abu amatpersonu tikšanās ir fiksēta un zināma pietiekami plašam personu lokam. Kas tieši ticis pārrunāts I. Jaunzemes un A. Ašeradena pirmdienas sarunā, pagaidām nav zināms.
Izdevumam Neatkarīgā K. Mennika iepriekš bija atstāstījusi šādu A. Ašeradena izteikumu: "Jaunzemes kundzi esmu aicinājis sniegt skaidrojumu par publikācijā Dienā minētajiem apgalvojumiem."
Saskaņā ar finanšu ministra padomnieces apgalvojumu skaidrojumu vajadzēja iesniegt jau līdz trešdienas vakaram, taču par to, vai tas ir izdarīts un kāds ir skaidrojuma saturs, Finanšu ministrija klusē. Tāpat A. Ašeradena uzdevumā nekas netiek atklāts par to, kad šos skaidrojumus paredzēts izvērtēt un kad gaidāma tālākā rīcība.
Šīm darbībām ir viens izskaidrojums – pašlaik gan Finanšu ministrijā, gan Valsts ieņēmumu dienestā, gan tiesībsargāšanas iestādēs un Valsts prezidenta kancelejā notiek drudžaina rosība, lai saprastu, kuras „figūras” iespējams upurēt un kādas versijas ir lietderīgi pasūtīt „sabiedriskajiem” medijiem, lai apslāpētu skandāla tālāku attīstību un neturpinātos virzība uz Dienas intervijā aprakstītā pasūtījuma veicēju, atbalstītāju un organizētāju noskaidrošanu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
