Ašeradens prasīs Jaunzemei paskaidrojumus VID skandāla lietā, Tavars virzīs jautājumu koalīcijas padomē
Rolands Pētersons, Neatkarīgā22.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Turpinot sekot jaunākā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) saistītā skandāla virzībai, kurā atstādinātā VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes izmeklētāja Inita Lūre apsūdz dienesta vadību kriminālprocesuālu darbību pasūtīšanā pret publicistu Lato Lapsu, polittehnologu Jurģi Liepnieku un viņu ģimenes locekļiem, “Neatkarīgajai” beidzot izdevās noskaidrot VID galvenā politiskā “uzrauga”, finanšu ministra Arvila Ašeradena viedokli.
“Ne pie kādiem apstākļiem nav pieļaujama kriminālprocesa izmeklēšanas ietekmēšana, tāpēc Jaunzemes kundzi esmu aicinājis sniegt skaidrojumu par publikācijā “Dienā” minētajiem apgalvojumiem,” A. Ašeradena (“Jaunā Vienotība”) plānoto rīcību komentēja viņa sabiedrisko attiecību padomniece Kristīne Mennika.
Šādu kārtējo ārkārtīgi lakonisko atbildi “Neatkarīgā” saņēma uz virkni jautājumu, ko šoreiz nosūtīja finanšu ministram. Jāatzīst arī, ka “paskaidrojumu sniegšana” šajā gadījumā diezin vai atbilst lietas nopietnībai, kur drīzāk prasītos dienesta izmeklēšana. Lai būtu saprotamāks konteksts, publicējam visus A. Ašeradenam nosūtītos jautājumus:
Vai ministrs gatavojas ierosināt dienesta izmeklēšanu par VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) izmeklētājas Initas Lūres publiski pausto informāciju par spiedienu no VID augstāku amatpersonu puses “atrast jebko” par konkrētām personām un viņu radiniekiem?
Vai, jūsuprāt, ir normāli, ka konkrētā kriminālprocesa un tā ietvaros veikto kratīšanu gaita, I. Lūres vārdiem, notikusi ciešā VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes uzraudzībā?
Vai šis gadījums nevar kalpot par pēdējo iemeslu, lai Jūs tomēr pārskatītu savu iepriekšējo lēmumu par Ievas Jaunzemes atstāšanu esošajā amatā?
Vai Ieva Jaunzeme ir ar Jums pārrunājusi jautājumu par vakanto VID NMPP direktora amata vietu un izteikusies, ka tur labprāt redzētu Aigaru Prusaku, kura sieva Kristīne Prusaka-Brinkmane, pēc Initas Lūres vārdiem, nosaka praktiski visu daudzmaz nozīmīgu kriminālprocesu izmeklēšanu VID NMPP?
Zīmīgi, ka A. Ašeradena pārstāve vakar neatbildēja arī uz atkārtotu aicinājumu sniegt informāciju par pēdējo no minētajiem faktiem. Tas gan neizbrīna, jo arī Ģenerālprokuratūras pārstāve Aiga Eiduka atkārtoti neatbildēja uz līdzīgu sensitīvu “Neatkarīgās” jautājumu: “Vai šajā pasūtījuma kriminālprocesā plānotās darbības Ieva Jaunzeme saskaņoja ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu, kā to apgalvo I. Lūre?”
Ģenerālprokuratūra gan atzina, ka ir sākusi pārbaudi par Initas Lūres intervijā laikrakstā “Diena” pausto informāciju.
Tikmēr vakar beidzot ierunājās cits valdības koalīcijas politiķis. “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars, kurš jau iepriekš bija kritiski izteicies par VID vadības darbu, “Neatkarīgajai” atzina, ka pat viņš esot pārsteigts par jauno notikumu pavērsienu.
“Skaidrs, ka tā tas palikt nevar. Jau tuvākajā laikā, līdzko būs pieņemts valsts budžets, mēs izvirzīsim šo jautājumu apspriešanai koalīcijas padomē. VID ir nepieciešamas būtiskas reformas,” teica E. Tavars.
Uz “Neatkarīgās” jautājumu, vai iespējamo VID notikušo noziegumu izmeklēšanai nevajadzēs nodibināt arī Saeimas izmeklēšanas komisiju, E. Tavars atbildēja: “Iespējams, bet šobrīd mēs paļaujamies uz Finanšu ministrijas un tiesībsargājošo institūciju darbu.”
Uz norādi, ka I. Lūre stāstījusi par pasūtītā kriminālprocesa saskaņošanu ne tikai ar Ievu Jaunzemi, bet arī ģenerālprokuroru J. Stukānu, E. Tavars savukārt atbildēja: “Es neapšaubu ģenerālprokurora godaprātu. Es nevaru par viņu nevienu sliktu vārdu pateikt. Varbūt prokuratūra kaut kur varētu strādāt ātrāk, efektīvāk un ne tik ļoti pēc likuma burta, bet apšaubīt tās darbības likumību man nav nekāda pamata.”
Viedoklis: kādas tieši pārmaiņas nepieciešamas VID?
Edgars Tavars, “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs: „Jāpārveido visa struktūra un sistēma, kā tiek veikta administrēšana, uzraudzība. Igaunijā šāda reforma ir sekmīgi veikta, mums ir no kurienes smelties piemēru. Nav normāla situācija, kurā augstākstāvoša amatpersona jums novīzē izskatīt kāda uzņēmuma pārsūdzību, jūs to apstrādājat un nosūtāt atpakaļ tai pašai amatpersonai. Skaidrs, ka tā savu lēmumu neatcels.
Otrkārt, Igaunijā daudzas no mūsu VID funkcijām veic citas institūcijas. VID pamatā ir jābūt nodokļu konsultēšanas un iekasēšanas, nevis izmeklēšanas iestādei.
Taču skaidrs, ka nekādas reformas VID nav iespējams paveikt pie esošās vadības. Tā ir jānomaina. Ja tā būtu spējīga uz reformām, tā pati jau būtu ierosinājusi šādas pārmaiņas pirms gada, diviem vai trim.”
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
