Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nosūtām jums divus rakstus – portāla Delfi publikāciju un saistībā ar to sagatavoto atbildi, ko „objektīvais” informācijas resurss tomēr neuzskatīja par iespējamu publicēt.

Delfu publikācija

Partijas "No sirds Latvijai" (NSL) politiķu paustais raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" par valsts drošību un izteikumi, ka nav nepieciešams tērēt 2% no iekšszemes kopprodukta (IKP) Latvijas aizsardzībai un drošībai, bija "emocionālu virtuves pļāpu līmenī bez izpratnes par NATO vai drošības situāciju reģionā", uzskata Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs.

Pēc šā gada maijā notikušā partijas kongresa NSL izplatīja paziņojumu, kura noslēguma teikts, ka viņus neapmierina tas, kā šobrīd valstī tiek pieņemti lēmumi. "No sirds Latvijai ir gatava to mainīt, atjaunojot nacionālo un ekonomisko pašnoteikšanos, atgūstot tautas ticību sev un ceļot tautas pašapziņu, aizstājot pierobežas buferzonu ar plaukstošu uzņēmējdarbības vidi, tankus ar trešo un ceturto bērnu ģimenē, iebiedēšanas politiku ar cieņpilnu saprašanos," rezumēts paziņojumā.

Kad maija beigās partijas pārstāvji viesojās raidījuma "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusiju sērijā "Par ko balsot?", politiķiem nācās skaidrot, kurus tankus un kādā veidā tad partija īsti grasās aizstāt ar bērniem. NSL valdes loceklis un boksa treneris Gints Gābers norādīja, ka uz baiļu pamata šobrīd tiek palielināts aizsardzības budžets. Viņaprāt, šos līdzekļus vajadzētu novirzīt daudzbērnu ģimenēm. Par to, ka aizsardzības budžeta palielināšana ir mūsu kā NATO dalībvalsts pienākums, viņš sprieda, ka neviens nav ar NATO parunājis un, ja Latvija informētu, ka "mēs izmirstam, ka drīz nebūs, kas ar tiem tankiem braukā", tad varētu neveltīt aizsardzībai 2% no IKP. Ja tomēr NATO nebūtu vis tik pretīmnākoša, Gābers papildus sarunām gatavs izmantot arī boksera talantu – iekāpt ringā un padiskutēt.

"Emocionālo un pārspīlēto apgalvojumu, ka Latvija tūlīt izmirs un tādēļ jāveicina dzimstība, var izmantot, lai kritizētu jebkuru valsts budžeta pozīciju, ne tikai aizsardzības izdevumus. Nevienā brīdī savās atbildēs NSL politiķi neizskaidro, kādēļ tad izdevumi būtu jāsamazina tieši aizsardzībai," spriež Hiršs. Pētnieks uzskata, ka politiķi šādi manipulē ar vēlētāju, proti, tiek piedāvāta viltus dilemma – viņi apgalvo, ka it kā pastāv tikai divas iespējas: vai nu tērējam aizsardzībai vai arī tērējam naudu lielākam ģimeņu atbalstam, lai Latvija neizmirst. "Vienkāršot sarežģītu problēmu uz divām līdz absurdam vienkāršotām izvēles iespējām ir klasiska manipulācijas metode brīžos, kad trūkst reālu argumentu," viņš noteic.

Hiršs arī atgādina, ka mēs vairs nedzīvojam ļoti drošā un stabilā pasaules reģionā: "Būtu naivi ignorēt Krievijas agresiju Ukrainā, plašo Krievijas bruņošanās programmu un regulārās mācības Baltijas pierobežā. Vēl arvien 2018. gadā sadursmēs Austrumukrainā iet bojā Ukrainas karavīri un civiliedzīvotāji. Bet šie notikumi NSL politiķiem laikam ir nesvarīgi, ja jau viņi neuzskata Latvijas drošību par prioritāti."

Tāpat jāatceras, ka NATO nav labdarības organizācija, ja Latvija vēlas drošību, par to ir jāmaksā, nevar tikai patērēt ASV un citu sabiedroto valstu resursus, uzsver pētnieks. Latvija 2014. gada NATO Velsas samitā apsolīja palielināt un uzturēt aizsardzības budžetu 2% apmērā, lai stiprinātu mūsu aizsardzības spējas. Solījums ir izpildīts. Arī citas NATO valstis toreiz deva solījumu, kuru pilda, – palīdz stiprināt mūsu drošību, piemēram, nodrošinot gaisa patruļas Baltijas gaisa telpā, uzturot katrā Baltijas valstī 1000 NATO karavīru un palīdzot apmācīt, apbruņot Latvijas bruņotos spēkus.

"Būtu smieklīgi redzēt šādus politiķus pārstāvam Latviju NATO," teic Hiršs. Viņaprāt, ja Latvija izmantotu argumentu, ka zemas dzimstības dēļ mēs negribam tērēt aizsardzībai, tieši to pašu varētu teikt Polija, Itālija un citas NATO valstis, kurās iedzīvotāju skaits samazinās vai stagnē un kuru karavīri patlaban atrodas Baltijas valstīs. Savukārt, ja NSL apgalvotu, ka Latvija "izmirst" un nevar atļauties tērēt naudu drošībai, piemēram, Polija varētu teikt to pašu un paziņot, ka nav gatavi tērēt naudu Latvijas drošībai, jo poļu dzimstības palielināšana taču ir pirmajā vietā. Pētnieks uzskata, ka NSL vēlme samazināt aizsardzības budžetu it īpaši sajūsminātu NATO spēcīgākās valsts – ASV – prezidentu Donaldu Trampu, kurš nepārtraukti kritizē sabiedrotos, ka tie negodīgi izmanto ASV drošības garantijas, paši nemaksājot pietiekoši par savu drošību.

"Šāda emocionāla, bet saturiski tukša retorika izskatās labākajā gadījumā pēc izmisīga mēģinājuma ar skaļiem izteikumiem piesaistīt uzmanību, lai paceltu zemos reitingus. Sliktākajā gadījumā tā ir Latvijas drošībai bīstama nekompetence aizsardzības jautājumos," rezumē Hiršs.

No sirds Latvijai atbilde

Ir smieklīgi redzēt, kāda līmeņa eksperti pārstāv Drošības un stratēģiskās pētniecības centru. Acīmredzot cienījamais Hirša kungs ir paslinkojis vai arī valodas barjeras dēļ nav spējis iepazīties ar jaunāko autoritatīvu NATO ekspertu slēdzienu par iespējām aizstāvēt Baltijas valstis no potenciālajiem draudiem.

Tur skaidri un gaiši rakstīts, ka Baltijas valstis nav spējīgas izveidot ešelonizētu pretgaisa aizsardzības sistēmu tieši ekonomiskās situācijas (lasi, nabadzības) dēļ un konvencionālā konfliktā praktiski nav aizsargājamas arī ļoti garās sauszemes robežas dēļ. Trūkst arī sauszemes nocietināto punktu sistēmas, kuras izveide tāpat maksā ārkārtīgi dārgi.

Viss pētījuma teksts šeit: Sers Kristofers Harpers, Svens Sakkovs, Tonijs Lorenss –International center for defence and security.

https://uploads.icds.ee/ICDS_Report_Air_Defence_Christopher_Harper_Tony_Lawrence_Sven_Sakkov_May_2018.pdf

Tieši tāpēc NSL piedāvātā nacionālās aizsardzības koncepcija balstās uz citām prioritātēm - uz līdzekļu pārdali par labu Zemessardzei, kuras tīklveida struktūra ir daudz labāk piemērota hibrīdkaram un daudz lētāk uzturama, kas ir būtiski, lai mazinātu milzīgo ārējo parādu. Esošie spontānie militārie iepirkumi ir pilnīgi bezjēdzīgi apstākļos, kad potenciālajam pretiniekam ir absolūts pārsvars Baltijas gaisa telpā un aerodromi izvietoti 15 minūšu pielidojuma attālumā. Kur šaus haubices?

Otrkārt, kurš ir noteicis 2% slieksni militārajam budžetam? Lielvalsts ar vienu no augstākajiem dzīves līmeņiem pasaulē? Kāda ir realitāte? Vācija maksā tikai 1,2%, Itālija 1,1%, bet Spānija - tikai 0,9% pēc 2017. gada datiem. Kāpēc Latvijai jāpilda šī norma, turklāt sekojot bezjēdzīgam iepirkumu sarakstam, kurš pat nav ticis apspriests publiski?

Tāpēc NSL pozīcija, piedāvājot novirzīt daļu no militārā budžeta ģimeņu atbalstam, ir loģiska, jo Latvijas galvenais ienaidnieks ir nabadzība un sociālā nevienlīdzība. Bet taisnīgu un godīgu valsti aizstāvēs visi tās iedzīvotāji.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...