Atbildība par KPMG izraudzīšanu Krājbankas administrēšanai jāuzņemas Brazovskim
PIETIEK23.02.2012.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) neesot bijuši zināmi tādi fakti, kas liedz auditorkompānijai KPMG kļūt par Latvijas krājbankas maksātnespējas administratoru. Lēmumu par KPMG izraudzīšanos pieņēmis toreizējais FKTK priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis. Pietiek publicētajos dokumentos banku uzraugs nesaskata interešu konfliktu. Uz Pietiek jautājumiem atbild FKTK tirgus komisijas komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.
Vai FKTK rīcībā bija informācija, ka KPMG sniedzis konsultācijas Antonovam?
Vērtējot maksātnespējas administratoru kandidātus, komisija izvērtēja SIA KPMG Baltics atbilstību likumā noteiktajām prasībām, tai skaitā to, vai šim kandidātam nepastāv interešu konflikts attiecībā uz banku.
Brīdī, kad SIA KPMG Baltics tika virzīta apstiprināšanai par a/s Latvijas krājbanka maksātnespējas administratoru, t.i., 2011. gada decembrī, FKTK rīcībā nebija informācijas, kas dotu pamatu šaubām par SIA KPMG Baltics atbilstību likuma prasībām, tostarp, tai nepastāvēja interešu konflikts un SIA KPMG Baltics nebija nekādu šķēršļu tikt virzītai par Latvijas krājbankas maksātnespējas administratoru. Kā zināms, arī Rīgas apgabaltiesa veica maksātnespējas administratora kandidāta izvērtēšanu un tā šo kandidātu ir apstiprinājusi.
FKTK izvērtēja, vai KMPG Baltics atbilst prasībām par interešu konflikta ievērošanu. Izvērtējot KPMG un ar a/s Latvijas krājbanka saistītās personas, netika konstatēti nekāda veida darījumi, kas attiektos uz interešu konfliktu. Par interešu konfliktu nav uzskatāmas auditoru darbības, kas risinājušās pirms vairākiem gadiem, piemēram, sniedzot skaidrojumu par terorisma draudiem vai arī trešās puses izteikumi par klienta vēlmi sadarboties ar noteiktu konsultantu.
Vai FKTK bija pienākums izpētīt KPMG saistību ar V.Antonovu un citām ieinteresētajām personām?
FKTK ir pienākums pārbaudīt, vai maksātnespējas administratora kandidāts atbilst likuma prasībām, tai skaitā arī pārliecināties, ka kandidātam nepastāv interešu konflikts attiecībā uz banku. FKTK šo pienākumu izpildīja, kā arī FKTK saņēma apliecinājumu no SIA KPMG Baltics, ka tā atbilst visām likumos noteiktajām prasībām un ka tai nepastāv interešu konflikts, kā arī tai nav citu šķēršļu būt par administratoru Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā.
Vai FKTK uzskata, ka KPMG ir interešu konflikts, ņemot vērā internetā pieejamajos dokumentos sniegto informāciju un intervijās pausto?
Nē, FKTK neuzskata, ka maksātnespējas administratoram ir interešu konflikts attiecībā uz Latvijas krājbanku.
Kā FKTK vērtē faktu, ka Krājbankas kreditors A.Ārgalis tiesā pieprasījis atcelt Krājbankas administratoru interešu konflikta dēļ?
Ārgaļa kungs ir izmantojis savas tiesības atkārtoti pārliecināties par administratora atbilstību likumā noteiktajām prasībām.
Kāda būs tālākā FKTK rīcība?
FKTK nepieciešamības gadījumā sniegs tiesai visus paskaidrojumus, ko tā pieprasīs, bet tiesa patlaban ir arī atstājusi bez virzības Ārgaļa kunga pieteikumu tiesai.
Ja tiesa šā interešu konflikta dēļ atcels Krājbankas administratoru, kurš ir atbildīgs par kļūdaino izvēli? FKTK kopā vai kāds konkrēts darbinieks?
Lūgumu lemt par SIA KPMG Baltics apstiprināšanu par a/s Latvijas krājbanka maksātnespējas procesa administratoru Rīgas apgabaltiesā iesniedza Finanšu un kapitāla tirgus komisija un to parakstīja priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.