Atbrīvošana no valsts valodas eksāmena - MK noteikumu robs, ko valsts zina, bet nenovērš
Oskars Bundža, ārsts09.01.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vai politiskajām un pārvaldes amatpersonām izpildu varā ir pienākums cienīt sabiedrību, ievērot Satversmes normas un labas pārvaldības principu, kā arī veikt pasākumus, lai nostiprinātu valsts valodas statusu latviešu valodai?
X Starptautiskā slimību klasifikācija ietver diagnozi "viegli kognitīvi traucējumi" (kods F06.7). Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā norādīta informācija: "Tiem raksturīgi atmiņas traucējumi, mācīšanās grūtības, samazināta spēja ilgāku laiku koncentrēties kādam uzdevumam. Bieži, mēģinot ķerties pie psihiskas slodzes, ir spēcīga garīga noguruma sajūta un jauna materiāla apgūšana subjektīvi apgrūtināta pat tad, ja tā objektīvi veicas sekmīgi. Šo diagnozi noteic tikai saistībā ar specifiskiem somatiskiem traucējumiem un to nevar noteikt, ja ir vēl kādi psihiski vai uzvedības traucējumi, kas atbilst šīs klasifikācijas F10-F99 kodiem. Traucējumi var būt pirms, var kombinēties vai sekot pēc daudzveidīgām infekcijām vai somatiskām pārmaiņām kā cerebrālu, tā sistēmisku slimību gadījumos, bet tieša norāde par smadzeņu bojājumu nav obligāta. Var diferencēt no postencefalītiska sindroma (F07.1) un pēckontūzijas sindroma (F07.2), kam ir atšķirīga etioloģija, šaurāks vispārējo vieglāko simptomu diapazons un kas parasti ir īslaicīgi."
Rezumējot – šo diagnozi ilgāku vai īsāku laika periodu var piemērot būtībā ikvienai personai. Turklāt faktiski ārstam nav pamata kaut īslaicīgu periodu nepiemērot šo vai līdzīgu diagnozi (organiska astēnija - F06.6 u.c.), ja pacients, kuram anamnēzē bijusi galvas trauma, pārciesta intoksikācija (arī narkoze), infekcija vai attīstās, piemēram, ateroskleroze, endokrinoloģiska saslimšana (diabēts u.c), pats akcentē tieši minētos simptomus.
Pagājušā gada 31.jūlijā raksta autors tika nosūtījis šāda satura elektronisko vēstuli:
"Iekšlietu ministram M. Kučinska kungam
informācijai - Valsts prezidentam E. Rinkēviča kungam
Oskara Bundžas, ārsta, priekšlikums.
Esmu ārsts, kurš ilgstoši darbojas garīgās veselības aprūpes jomā. Uzskatu, ka steidzami nepieciešams grozīt MK 08.03.22. noteikumu Nr. 157 (reglamentē atbrīvošanu no valsts valodas eksāmena) 2.pielikuma II daļas 65.punkta normu. Pašlaik noteikts, ka pilnīgs atbrīvojums no eksāmena pienākas visām personām, kuru slimības diagnozes kods ir "F06". Lai gan problēmjautājums ir izteikti sensitīvs, minētā tiesību akta sagatavotāji pieļāvuši acīmredzamu nolaidību!
Uzskatu, ka diagnoze jāpapildina ar koda ceturto zīmi, piemēram, F06.0 - organiska halucinoze, F06.2 - organiski (šizofrēnijai līdzīgi ) murgi, F06.5 - organiski disociatīvi traucējumi. Proti, MK noteikumi pašlaik paredz, ka pilnībā atbrīvojamas arī personas ar traucējumiem, kas var noritēt pat tik viegli, ka pašas par sevi nerada kontrindikācijas, piemēram, ieroča nēsāšanas atļaujas saņemšanai - ja diagnozes kods ir F06.6 -organiski astēniski traucējumi, F06.7 - organiski viegli kognitīvi traucējumi, kā arī F06.3 - organiski afektīvi traucējumi vai F06.4 - organiska trauksme.
Personām, kurām diagnosticēti iepriekšējā rindkopā minētie traucējumi, ja arī tie traktējami kā viegli un koriģējami, saskaņā ar MK noteikumu Nr.157 pašreizējo redakciju tomēr pienākas atbrīvojums no eksāmena. Turklāt normatīvais akts neparedz tiesības ārstam, izdodot atzinumu, traktēt normas brīvāk un individuāli piemērot katram gadījumam.
Publiskajā vidē parādās arvien vairāk fotogrāfiju un videoierakstu, kur uz valodas eksāmenu dodas personas ar acīmredzamām organisku personības izmaiņu izpausmēm. Iespējams, rehabilitologi nav pamanījuši nepilnības pielikuma 65.punktā, un personas nemaz nav tikušas virzītas veikt pārbaudi pie psihiatra.
Šķiet, pagaidām mūsu valstij naidīgie spēki nav vēl pamanījuši manis norādīto nepilnību tiesību aktā, jo tā netiek aktualizēta saistībā ar fotoattēliem un sižetiem. Tomēr steidzami būtu nepieciešams normu precizēt ar diagnozes koda ceturto zīmi."
N. B. Lai, lasot šo rakstu, labāk izprotama lietas būtība un pretrunas, autors pievieno saites uz MK noteikumiem, kas reglamentē atbrīvošanu no valsts valodas eksāmena kārtošanas https://likumi.lv/ta/id/330669-noteikumi-par-valsts-valodas-zinasanu-apjomu-un-valsts-valodas-prasmes-parbaudes-kartibu (sk.2.pielikuma II daļu), kā arī kontrindikāciju piemērošanu darbam apsardzē vai ieroču nēsāšanas atļaujas saņemšanai https://likumi.lv/ta/id/341445-noteikumi-par-veselibas-parbaudem-un-mediciniskajam-pretindikacijam-ierocu-glabasanai-un-darbam-ar-ierociem-ka-ari-apsardzes-sertifikata-sanemsanai-un-apsardzes-komersanta-registresanai (sal. sk. 1.pielikuma 2.1.punktu – visticamāk, statistiski lielākajai daļai to personu, kurām noteiktas populācijā plaši realitātē izplatītu organisku psihisku traucējumu diagnozes ar kodiem F06.6 vai F06.7, nebūs medicīnisku kontrindikāciju darbam apsardzē vai ieroču nēsāšanas atļaujas saņemšanai.)
Ir saņemtas vēstules no Iekšlietu ministrijas, VISC kā Izglītības ministrijas padotības iestādes un Veselības ministrijas par iesnieguma kārtējo pārsūtīšanu (sk. pielikumā VISC, par Noteikumu Nr. 157 saturu kopumā atbildīgās institūcijas, atsūtīto dokumentu). Tikmēr relatīvi mierīgi pagājis 2023.gada augusts un septembris, kad arvien aktīvāk tika runāts par Krievijas pilsoņu iespējamu izraidīšanu no valsts. Ap gadumijas laiku problēma atkal aktualizējās, bet nevienu pārvaldes amatpersonu un izglītības ministri kā politiski atbildīgo amatpersonu joprojām nesatrauc skaidri identificējamais "robs" MK noteikumos.
Nebūs brīnums, ja galarezultātā normu vētīs Eiropas Cilvēktiesību tiesa un piespriedīs no mūsu valsts budžeta maksāt kompensācijas kādiem latviešu valodas nepratējiem, jo viņiem saskaņā ar spēkā esošo MK noteikumu redakciju būtu taču pienācies atbrīvojums no eksāmena. Kā valsts vainu pastiprinošs apstāklis tiks, iespējams, minēti dažāda ranga politisko un pārvaldes amatpersonu ar publisko mediju starpniecību sabiedrībai līdz šim tiražētie skaidrojumi, ka no eksāmena pilnībā varot tikt atbrīvoti vien cilvēki ar ļoti smagiem vai smagiem garīga rakstura funkcionāliem traucējumiem.
Tā acīmredzami ir melošana vai nekompetence un kārtējais mēģinājums savu (valsts) atbildību novelt uz ģimenes ārstiem, rehabilitologiem, psihiatriem. Proti, agri vai vēlu tiks meklēti situācijas vaininieki, un tad izrādīsies, ka vispār jau prasība zināt valsts valodu esot formāla un neviena valsts amatpersona nejūtoties atbildīga par problēmsituāciju; tātad vainīgie ir ārsti, kuri nezina likumus un neprot tos piemērot. Tiesa gan, arī mediķiem pēdējais laiks būtu sasparoties un savās profesionālajās organizācijās izvērtēt, cik lielu administratīvo slogu var panest ārsts; jo īpaši, apzinoties, ka vienlaikus mēdz vairoties arī emocionālā spriedze.
Izpildu varas institūciju vilcināšanās operatīvi novērst acīmredzamu nepilnību MK noteikumos mudina domāt, ka “robs” tiesību aktā nav neuzmanības kļūda, bet radīts apzināti - kādu darbspējīga vecuma ļaužu, kuri nevēlas mācīties latviešu valodu, interesēs.
Diemžēl valoda ne vienmēr rūp pat runās aktīviem tās aizstāvjiem, arī Nacionālās apvienības Saeimas frakcijai, kas atturējās rosināt parlamentāro kontroli vai veikt jelkādus atbilstošus pasākumus, kad pagājušā gada 8.septembrī šī raksta autors nosūtīja elektronisku vēstuli ikvienam no frakcijā tobrīd esošajiem deputātiem. Tātad NA politiķi akceptē situāciju, ka indikācija Krievijas pilsoņu pilnīgai atbrīvošanai no valsts valodas eksāmena pašlaik ir dažas tādas psihisko traucējumu diagnozes, ko piemērot var faktiski ikvienam un kas vēlāk nerada personai nekādas traucējošas sociālas sekas.
Bet varbūt politiķi šaubās, vai prasība sadzīvē zināt valsts valodu ir atbilstoša Satversmes 99.pantā un EP Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 9.panta pirmajā daļā noteiktajam absolūtajam aizliegumam ierobežot cilvēka domu brīvību? Varbūt pareizāk būtu iesākumā rast skaidrību šajā fundamentālajā jautājumā un tikai pēc tam izdot dažādus tiesību aktus?
Valsts izglītības satura centra vēstule - Par saņemto ierosinājumu
Valsts izglītības satura centrs (turpmāk – centrs) ir iepazinies ar ārsta Oskara Bundžas priekšlikumu elektroniskā pasta vēstulē (turpmāk – vēstule), kas 2023. gada 31. jūlijā pārsūtīta no Iekšlietu ministrijas saistībā ar nepieciešamajiem grozījumiem Ministru Kabineta noteikumu Nr.157 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.157) 2. pielikumā “Funkcionēšanas ierobežojumi un diagnozes, kuru
Centrs augsti novērtē Oskara Bundžas kā ārsta ieteikumus, taču vērš uzmanību uz to, ka vēstulē izklāstīto problēmu risināšana nav centra kompetencē. Centra ieskatā Oskara Bundžas priekšlikums būtu jāizvērtē attiecīgiem medicīnas speciālistiem, tādēļ centrs pārsūta Oskara Budzas vēstuli (skat. šīs vēstules Pielikumu) Veselības ministrijai kā atbildīgajai iestādei par valsts veselības nozares politiku un tās īstenošanu.
Centrs kā atbildīgā iestāde par valsts valodas prasmes pārbaudes (turpmāk – pārbaude) nodrošināšanu saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 157 pēc Veselības ministrijas viedokļa sniegšanas, ierosina organizēt sanāksmi ar medicīnas speciālistiem, lai pārrunātu problēmas, kas konstatētas praktiskajā pieredzē saistībā ar MK noteikumos Nr. 157 paredzētajiem atvieglojumiem pārbaudes kārtošanā vai atbrīvojumu no pārbaudes pilnībā.
Vadītājs Liene Voroņenko
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
