Atgriežas deviņdesmitie: savās mājās aplaupīts pazīstams Ventspils uzņēmējs
Lato Lapsa22.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms nedēļas savās mājās Kurzemes pusē īstā deviņdesmito gadu manierē aplaupīts Mamerts Vaivads – viens no savulaik pazīstamākajiem Ventspils uzņēmējiem.
Valsts policija, kuras priekšniekam Intam Ķuzim pēdējā laikā regulāri nākas taisnoties par dažādām nebūšanām, notikušo noziegumu ir sabiedrībai noklusējusi. Pirmdien Valsts policijas Zemgales pārvalde tikai pēc jautājumu saņemšanas par šo notikumu atklāja, ka "par minēto notikumu ir ierosināts kriminālprocess un tiek veiktas pirmstiesas izmeklēšanas procesuālās darbības. Šobrīd izmeklēšanas interesēs plašāku informāciju nevaram sniegt".
„Šobrīd manā rīcībā nav detalizētākas informācijas par konkrēto gadījumu,” – tas bija viss, ko minēja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Uz jautājumu, kā viņš kā iekšlietu ministrs var komentēt to, ka Valsts policijas vadība līdz šim brīdim tā arī nav informējusi sabiedrību par šādu noziegumu, kurš liek domāt par deviņdesmito gadu atgriešanos, S. Ģirģens neatbildēja.
Tikmēr no neoficiāliem avotiem zināms, ka maskoti laupītāji pirms nedēļas svētdienā gaišā dienas laikā iebrukuši M. Vaivada dzīvesvietā un ka šis neapšaubāmi ir bijis tieši laupīšanas uzbrukums.
Uzņēmējs un viņa dzīvesbiedre tikuši sasieti, turklāt M. Vaivads arī guvis miesas bojājumus, un no mājās esošā seifa iebrucēji nolaupījuši dažus desmitus tūkstošu eiro un dolāru.
1944. gadā dzimušais uzņēmējs savulaik bija AS Ventspils nafta padomes priekšsēdētājs un AS Latvijas Naftas tranzīts prezidents, bet pēdējos gados no aktīvās uzņēmējdarbības ir pazudis un pat Latvijas bagātāko cilvēku sarakstos ir ticis iekļauts vienīgi „savādo miljonāru” sadaļā.
Pats M. Vaivads uz telefonzvanu pirmdien neatbildēja.
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Latvijas Avīze.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
