Iesaki rakstu: 
Atkārtoti aicinu formēt profesionāļu valdību. Pēc būtības tas sākas ar vienu konkrētu lietu - politiķi nevirza sevi mīļo, bet bezpartejisku kabinetu. Jā, protams, ar savu mandātu, kas nav pretrunā ar partiju programmatiskajiem uzstādījumiem.
Jo citādi spēlēsiet Jaunās Vienotības nekrietno spēli, kas sastāv no diviem puntiem. Pirmais - ā, nenākat mūsu valdībā, jo grūti laiki, vēlaties pasēdēt maliņā? Labi zinot, ka iet Jaunās Vienotības valdībā nevar - labāk jau nebūs. Kamēr Jaunā Vienotība kontrolē Finanšu ministriju un ministru prezidentu, tā ir tikai Jaunās Vienotības monstra turpināšana, un opozīcija to leģitimizētu ar savu dalību.
No go.
Tāds pats no go ir likt amatos savus vecos bukus. Tā saucas GIGO sistēma - garbage in, garbage out. Tas ļautu koalīcijai ar sevis sastrādāto sasmērēt un diskreditēt arī opozīciju.
Vienīgais racionālais ir uzlikt alternatīvu modeli. Alternatīvu kabinetu.
Esmu to jau daļai opozīcijas piedāvājis privāti. Piedāvāju tagad publiski - visiem. Arī mirstošās pozīcijas dezertieriem.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.