Atklājas jauns slepenais līgums par mediju iegādi

PIETIEK
21.10.2010.
Komentāri (10)

Iesaki rakstu:

Kā rāda Pietiek rīcībā esošais 2002. gadā noslēgtais „pārvaldījuma uzticēšanas līgums”, nezināmiem īpašniekiem piederošā Britu Virdžīnu kompānija Farrell Finance Corporation nolīgusi Soiferu kā pārvaldītāju atpirkt no tobrīdējiem īpašniekiem – redakcijas darbiniekiem visas SIA Ventspils novada laikraksta „Ventas Balss” redakcija kapitāldaļas.

Visu pirkuma summu – vairāk nekā 250 tūkstošus latu – nezināmais ofšors apņēmies laikus pārskaitīt uz Soifera norēķinu kontu, lai viņš jau savā vārdā varētu norēķināties ar laikraksta pārdevējiem. Taču Soifers kā pārvaldītājs saskaņā ar šo līgumu bijis tikai izkārtne – tāpat kā jau minētā tagadējā Saeimas deputāte Bendrāte, uz sava vārda iegādājoties Kurzemes radio kapitāldaļas Lembergam.

„Līgumslēdzēji ar šo līgumu atzīst, ka Pārvaldītājs rīkojas tikai un vienīgi Pilnvardevēja uzdevumā un interesēs. Jebkāds īpašums, dividendes un/vai cits labums, ko šī līguma izpildes gaitā iegūst Pārvaldītājs, tiek uzskatīts par Pilnvardevējam piederošu, bet Pārvaldītājam nodotu saskaņā ar šo līgumu. Pārvaldītājs atzīst, ka viņš nekad nevarēs izvirzīt īpašuma tiesību atzīšanas prasību pret Pilnvardevēju par jebkādu īpašumu vai citu labumu, kas iegūts, Pārvaldītājam veicot šī līguma izpildi, izņemot prasījumu par šai līgumā noteiktās kompensācijas samaksu,” teikts līgumā.

Līgumā Soiferam noteiktie ierobežojumi ir ļoti līdzīgi tiem, kas bija noteikti Bendrātei viņas noslēgtajā trasta līgumā: „Pārvaldītājam par katru darbību, kas saistīta ar Pārvaldāmo īpašumu, ir laicīgi jāsaņem Pilnvardevēja instrukcijas. Pilnvardevējs apņemas laicīgi nodot nepieciešamās instrukcijas Pārvaldītājam, bet Pārvaldītājs apņemas nerīkoties ar īpašumu bez skaidru instrukciju saņemšanas no Pilnvardevēja. Tikai un vienīgi pēc skaidri izteiktu rakstisku instrukciju saņemšanas no Pilnvardevēja Pārvaldnieks ir tiesīgs realizēt tās funkcijas un pilnvaras, kas ar Firmas statūtiem ir noteiktas kā Firmas dalībnieku sapulces izņēmuma kompetence.”

Atšķirībā no Bendrātes „marionetes līguma” šajā ir norādīts, ka par savu pārvaldītāja darbu Soifers no ārzonas kompānijas saņems 10 tūkstošus latu, kas saskaņā ar Pietiek rīcībā esošajiem dokumentiem arī izmaksāti. Toties viņš apņēmies „neatklāt citām personām šī līguma esamību un saturu”, turklāt, kā īpaši norādīts likumā, „šī konfidencialitātes apņemšanās ir spēkā arī pēc šī līguma darbības beigām”.

Ofšoruzņēmuma Farrell īpašnieks precīzi nav zināms, taču to ļauj nojaust fakts, ka Farrell oficiālais pārstāvis ir bijis Lembergam ilgāku laiku pietuvinātais un viņa personiskos biznesa jautājumus kārtojušais advokāts Gints Laiviņš-Laivenieks. Tāpat ir zināms, ka ārzonas uzņēmums Farrell jau 90. gadu otrajā pusē kļuvis par atsevišķu Ventspils tranzītuzņēmumu līdzīpašnieku.

Līgums uzliek Soiferam par pienākumu trešajām personām neizpaust nekādu informāciju par to. Taču, cik zināms no avotiem tiesībsargājošās iestādes, prokuratūrā Soifers sniedzis liecības, kas pēc būtības bijušas līdzīgas tam, ko pašlaik apgalvo Bendrāte: viņš vēlējies iegādāties Ventas Balsi, un ārzonas kompānija izvēlējusies šādu veidu, kā aizdot viņam naudu, kura nu jau esot atdota (un nevis „atstrādāta” kā Bendrātes gadījumā). Par to, vai Soifers izmeklētājiem ir atzinis, ka aiz Farrell slēpies Lembergs, ziņu nav.

Seko mums