Atklājas Koziola īstās intereses attīstības projektos pie Rīgas ostas

Iesaki rakstu:

Lursoft datu bāze internetā rāda, ka no deviņiem uzņēmumiem, kas tieši un simtprocentīgi pieder Koziolam, 2009. gadu ar peļņu spējis pabeigt viens (peļņa – nepilni 50 tūkstoši latu), savukārt sešu citu ciestie zaudējumi kopā bijuši nepilni 450 tūkstoši latu. Vēl pērn uzņēmējs bija spiests šķirties no viņam piederējušajiem 40,6% kapitāldaļu SIA Babītes hokeja halle, jo Koziols un viņa kompanjons Dainis Liepiņš neatrada brīvus līdzekļus, lai nomaksātu sava uzņēmuma parādus Hipotēku un zemes bankai.

No vairāk nekā pusotra desmita Koziolam pilnībā vai daļēji piederošo uzņēmumu vislielākā parādu nasta saskaņā ar Lursoft informāciju ir viņam simtprocentīgi piederošajai SIA Lauku attīstības inovāciju fonds, - tās kreditoru prasību kopapjoms tuvojas 4,7 miljoniem latu.

Taču, kā izrādās, tieši ar šo reālu saimniecisko darbību neveicošo SIA saistās Koziola nopietnākie biznesa plāni, - tieši tai viņš aizdevis pašam piederošus vai aizņemtus vairāk nekā četrus miljonus latu. „SIA Lauku attīstības inovāciju fonds pārskata perioda laikā turpina svarīga mērķprojekta realizāciju un plāno to sekmīgi attīstīt un pabeigt ar peļņu nākotnē,” teikts pēdējā uzņēmuma publiski pieejamā vadības ziņojumā.

Uzņēmuma darbības rādītāji gan par to neliecina – tā 2009. gada apgrozījums ir bijis 210 latu, zaudējumi – 82 tūkstoši latu. Taču, kā izrādās, Lauku attīstības inovāciju fonda reālās biznesa intereses un līdzdalība Latvijā nomaskētas, izmantojot pagaru ārvalstīs reģistrētu uzņēmumu ķēdi.

Saskaņā ar oficiāliem dokumentiem šai SIA pieder 80,28% akciju Norvēģijā reģistrētajā AS Asito Holding - tajā ieguldīti vairāk nekā 4,57 miljoni latu. Saskaņā ar Norvēģijas publisko reģistru ziņām arī šis uzņēmums, kas dibināts investīcijām Norvēģijā un ārpus tās, aktīvu saimniecisko darbību neveic, taču tam pieder 56,67% akciju citā šajā valstī reģistrētā uzņēmumā – AS Aragon.

Šā uzņēmuma otrs lielākais akcionārs ir AS Urban Development Group, kurā vienīgais akcionārs saskaņā ar Norvēģijas publisko reģistru datiem oficiāli ir kādreizējais Aināra Šlesera biznesa partneris Turmuds Stēne Johansens. Aragon pieder arī puse akciju AS Atom Invest un trešā daļa akciju Latvijā tāpat zināmajā AS Tritan Group, kurā vairāk nekā 63% akciju saskaņā ar Norvēģijas publisko reģistru ziņām tāpat pieder personiski Koziolam.

Savukārt uzņēmumam Aragon – un tātad netieši arī Koziolam – pieder 56% akciju atkal Norvēģijā reģistrētajā AS PortPro, kurā divi pārējie akcionāri saskaņā ar Norvēģijas publisko reģistru ziņām ir SIA Solid Foundation (24%) un SIA Andrejsosta (20%).

Kompānijai PortPro Latvijā kopš 2007. gada pieder 100% kapitāldaļu SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums, kas savukārt saskaņā ar Lursoft interneta datu bāzes ziņām pašlaik ir vienīgais īpašnieks vērienīgo Andrejsalas attīstības projektu iecerējušajos uzņēmumos Kuģu bāze Andrejsala, Mācību centrs Andrejsala, Elevators Andrejsala un Termināls Andrejsala.

Kas bez Koziola un Stēnes Johansena ir pārējie Andrejsalas attīstības projekta, kurā saskaņā ar „treknajos gados” izskanējušajām ziņām plānots ieguldīt pat miljardu eiro, līdzīpašnieki? SIA Solid Foundation saskaņā ar Lursoft ziņām simtprocentīgi pieder kādreizējam Andra Šķēles Ave Lat grupas darbiniekam Jānim Leimanim.

Savukārt SIA Andrejsosta, kāda minēta Norvēģijas reģistros, LR Uzņēmumu reģistrā nav atrodama, taču vārds „Andrejosta” ir atrodams arī kompāniju Jahtu Serviss Andrejosta un Rīgas jahtu centrs Andrejosta nosaukumos. Tās abas pastarpināti pieder Šķēļu ģimenei, kaut gan nekas uzņēmumu gada pārskatos nenorāda uz to, ka tiem varētu piederēt kapitāldaļas kādā Norvēģijā reģistrētā kompānijā. To Pietiek ceturtdien noliedza arī pats Šķēle, kura uzņēmumiem gan tāpat pieder īpašumi ostas tuvumā un kurš tāpat ir ieinteresēt šīs teritorijas tālākā attīstīšanā.

Kā publiski informēts, Jaunrīgas attīstības uzņēmums „treknajos gados” paziņoja, ka kopumā Andrejsalas un Eksportostas rajona attīstībā plānots ieguldīt vairāk nekā miljardu eiro un īstenot apbūvi 0,7 miljonu kvadrātmetru platībā. Projekta Riga Port City kopējā platība ir 123 hektāri, no tiem Andrejsalā – 39 hektāri, bet Eksportostas rajonā - 84 hektāri.

Plānos ietilpa dzīvokļu, biroju, viesnīcu, tirdzniecības, kultūras un izklaides apjomīga būvniecība. Taču šo plānu īstenošana faktiski nav sākta - Jaunrīgas attīstības uzņēmuma koncerna kompānijas vienīgi piedāvā iznomāt noliktavu un biroju telpas Andrejostas ielā.

Seko mums