Iesaki rakstu: 
Kalnmeiera kungs, šā gada 18.aprīlī Jūs, uzstājoties Latvijas Televīzijā, paziņojāt, ka saucot par meli vairāku Jums nezināmu portāla Pietiek.com publikāciju autoru un esot gatavs ar šo autoru tiesāties, ja autors uzskatīšot Jūsu pausto par aizvainojošu.
Informēju Jūs, ka, ņemot vērā Jūsu „uzraudzīto” tiesisko situāciju Latvijā, portālā Pietiek.com ir un arī turpmāk būs atrodamas publikācijas, kuru autori ne Jums, ne Jūsu politiskajiem un specdienestu saimniekiem nebūs zināmi.
Taču saistībā ar Jūsu uzstāšanos TV esmu spiests Jums aizrādīt, ka Jums kā ne tik senā pagātnē bijušam advokātu biroja darbiniekam un cilvēkam, kas savulaik ieguvis jurista izglītību, vajadzētu zināt, ka Latvijas likumdošana paredz atbildību par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu, bet ne viedokļa paušanu.
Ja Jums, spriežot pēc Jūsu uzstāšanās TV, šī atšķirība nav skaidra, ilustrēšu to ar šādu piemēru: ir liela atšķirība starp gadījumu, ja es paužu viedokli, ka Jūs, uzstājoties TV, melojat gan par Latvenergo, gan „Lemberga stipendiātu”, gan Gaida Bērziņa pārbaudes lietas virzību (un šāds patiešām ir mans viedoklis), un gadījumu, ja es paužu ziņas par Jums kā cilvēku, kas savus melus maskē aiz ģenerālprokurora mundiera (ko pagaidām neesmu darījis tiešu pierādījumu trūkuma dēļ).
Cerot, ka nu Jums šis jautājums būs kļuvis skaidrāks, vēlos saņemt no Jums atbildes uz šādiem jautājumiem:
1) ņemot vērā, ka KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, iesūdzēta par nepatiesu ziņu paušanu, nesen tiesai ir paziņojusi, ka TV uzstājoties nevis kā privātpersona, bet gan kā KNAB viedokļa paudēja, - vai Jūs, uzstājoties TV 18. aprīlī, paudāt LR Ģenerālprokuratūras vai savu personisko viedokli?
2) kādu iemeslu – nezināšanas vai apzinātas izlocīšanās – dēļ Jūs minētajā uzstāšanās reizē TV, aicinot vērsties tiesā Pietiek.com autoru, nepaudāt konkrētas ziņas par minēto publikāciju autoru, bet gan aprobežojāties ar viedokļa paušanu, ko ikvienam Latvijas Republikas pilsonim atļauj LR Satversme?
Tāpat vēlos uzzināt, kādā formā un kad tieši Jūs būsiet gatavs paust nevis viedokli, bet ziņas par konkrētu Pietiek.com publikāciju autoru.
Šauboties par Jūsu juridisko zināšanu līmeni, norādīšu Jums, ka, lai Pietiek.com publikāciju autoram būtu iespēja vērsties pret Jums ar prasību tiesā, šīs ziņas Jums jāpauž publiski. Ceru, ka apņēmību šajā jautājumā nebūsiet zaudējis.
Piebildīšu, ka jūtos patiesi pārsteigts par to, ka radusies nepieciešamība skaidrot elementārus juridiskas dabas jautājumus cilvēkam, kurš ieņem LR ģenerālprokurora posteni.
Lato Lapsa
Rīgā, 2012. gada 18. aprīlī
Vēstule LR ģenerālprokuroram nosūtīta šā gada 19. aprīlī
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
